Prasību par morālā un materiālā kaitējuma kompensāciju pret varmāku var celt divos veidos: kriminālprocesa ietvaros vai kā civilprasību. 

Kriminālprocesa likuma 97.¹ pants paredz cietušā pamattiesības kriminālprocesā. Vienas no cietušā tiesībām ir saņemt informāciju par kompensācijas, arī valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju. Proti, lai personu varētu atzīt par cietušo kriminālprocesā, tam jābūt uzsāktam. Kriminālprocesu var uzsākt Valsts policija uz cietušās personas iesnieguma pamata.

Ja persona kriminālprocesā ir atzīta par cietušo, ņemot vērā tai radīto morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantiskā zaudējuma apmērus, personai ir tiesības pieteikt šā kaitējuma apmēru un izmantot tiesības morālas un materiālas kompensācijas gūšanai. Cietušajam ir jāinformē izmeklēšanas iestādes darbinieks, ja nepieciešams, lai izskaidro kompensācijas, arī valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumus un kārtību.

Vienlaikus jāņem vērā, ka personai, kura ir cietusi no fiziskas un emocionālas vardarbības, jāspēj to pierādīt. Piemēram, ja nodarīti miesas bojājumi, jāvēršas pie ģimenes ārsta, kas tos piefiksēs. Ārsta izraksts ir pievienojams iesniegumam policijai un tiks uzskatīts par pierādījumu. Tāpat kā pierādījumi var kalpot rēķini, piemēram, par slimnīcā sniegtajiem pakalpojumiem, čeki par iegādātajiem medikamentiem, kā arī vardarbīga rakstura ziņas, kas saņemtas viedierīcē.

Ja personai nodarīti smagi vai vidēja smaguma miesas bojājumi un tā atzīta par cietušo kriminālprocesā, personai ir tiesības arī uz valsts kompensāciju.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 350. pantam kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu pamata.

Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija. Pieprasot atlīdzību civiltiesiskā kārtībā, cietušais ir atbrīvots no valsts nodevas, savukārt nolēmums kriminālprocesā par personas vainu ir saistošs civillietu izspriešanā.

Kriminālprocesa likuma 351. pants paredz, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, bet kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām tikai jānorāda.

Savukārt civilprasību par izdarītā kaitējuma kompensāciju var iesniegt kā atsevišķu prasību gan paralēli uzsāktajam kriminālprocesam, gan arī tādā gadījumā, ja kriminālprocess nav uzsākts.

Saskaņā ar Civillikuma 2347. pantu, ja kāds ar darbību, par ko viņš ir vainojams un kas ir prettiesīga, nodara otram miesas bojājumu, tad viņam jāatlīdzina tam ārstēšanās izdevumi un bez tam, pēc tiesas ieskata, varbūtēja atrautā peļņa, un atlīdzība (mantiska kompensācija) par morālo kaitējumu.

Prasības pieteikuma saturs ir noteikts Civilprocesa likuma 128. pantā.