Saskaņā ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 11. panta otro daļu pakalpojumu sniedzējam ir pienākums saskaņot ar nekustamā īpašuma īpašnieku ūdenssaimniecības objekta ierīkošanas nosacījumus un brīdināt minēto īpašnieku par ūdenssaimniecības objekta ierīkošanu vai paplašināšanu vismaz 30 dienas pirms darbu uzsākšanas. Tas nozīmē, ka bez zemes īpašnieka saskaņojuma šādu objektu ierīkošana citas personas īpašumā nav pieļaujama. Izņēmumu no šī principa paredz minētā likuma 11. panta trešā daļa, kurā noteikts, ka pakalpojumu sniedzējam ir tiesības saskaņošanas procedūru aizstāt ar zemes īpašnieka informēšanu, ja ir iestājies vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

• ūdenssaimniecības objekta ierīkošana paredzēta vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, detālplānojumā vai lokālplānojumā;
• ūdenssaimniecības objekts tiek ierīkots Aizsargjoslu likumā noteikto sarkano līniju, publiski lietojamu ielu vai tāda ceļa robežās, kuram nav noteiktas sarkanās līnijas, vai gar ūdensvadu vai kanalizācijas tīkliem esošās aizsargjoslas robežās;
• ūdenssaimniecības objekts tiek ierīkots aizsargjoslā gar ūdensvadu vai kanalizācijas tīkliem un pēc tā ierīkošanas aizsargjoslas platums palielinās ne vairāk kā par 10%, ievērojot, ka šajā punktā noteiktajā kārtībā aizsargjoslu var palielināt ne vairāk kā vienu reizi.

Tā kā šāda objekta ierīkošana rezultēsies ar īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu, zemes īpašnieks ir tiesīgs pretendēt uz atbilstošas atlīdzības izmaksu saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 16. augusta noteikumos Nr. 479  “Atlīdzības aprēķināšanas kārtība par centralizētās ūdensapgādes, centralizētās kanalizācijas sistēmas vai tās daļas ierīkošanai vai pārbūvei nepieciešamā nekustamā īpašuma lietošanas tiesību aprobežošanu” noteikto kārtību.