No jautājuma izklāsta secināms, ka starp pircēju un pārdevēju tika noslēgts pirkuma līgums. Šajā gadījumā jūsu un uzpircēja tiesiskās attiecības regulē pirkuma līgums un Civillikums. Ieteiktu jums noteikti uzmanīgi pārlasīt pirkuma līgumu un pievērst uzmanību tam, vai līgumā ir minēti punkti par pušu atbildību zaudējumu gadījumā, tostarp par lietas apslēptajiem trūkumiem, vai, pieņemot lietu īpašumā, pircējs bija informēts par transportlīdzekļa tehnisko un vizuālo stāvokli, vai līgums paredz atrunu, ka vēlāk, iegūstot īpašumtiesības, pircējs necels jebkādus iebildumus par transportlīdzekļa tehnisko vai vizuālo stāvokli. Piemēram, ja transportlīdzeklim ir izieta tehniskā apskate vai transportlīdzeklis tiek nogādāts servisā, lai pārbaudītu transportlīdzekļa tehnisko stāvokli, vēlāk pircējs nevar atsaukties uz apstākli, ka viņam nebija zināms transportlīdzekļa tehniskais stāvoklis.

Civillikuma 1612. pants paredz pārdevēja atbildību ne vien par atsavinātās lietas vainām vai trūkumiem, ko viņš zinājis un nav uzrādījis, bet arī par viņam nezināmajiem apslēptajiem trūkumiem.

Tomēr pārdevējs neatbild ne par nenozīmīgiem trūkumiem, kas nekavē visumā lietas lietošanu, ne arī par tādiem, kas ieguvējam bijuši zināmi vai vismaz, pievēršot visparastāko uzmanību, nevarētu palikt apslēpti.

Ja transportlīdzekļa trūkumi ir radušies vēlāk, pārdevējs par to neatbild. Pārdevējs katrā gadījumā atbild par tiem trūkumiem, par kuriem viņš tieši apgalvojis, ka to nav (Civillikuma 1616. p.). Pirkuma līgumā var būt minēti punkti par atteikšanos no atbildības par lietas trūkumiem, tomēr pārdevējs arī šajā gadījumā no tās atsvabinās tikai tad, ja viņš šos trūkumus nav ļaunā nolūkā apslēpis no ieguvēja vai viņam tos noklusējis (Civillikuma 1593. panta 2. punkts, 1617. pants).

Katrā atlīdzināma atsavinājuma līgumā, piemēram, pirkumā, atsavinātājam jāuzņemas atbildība par to:

1) ka lietu neattiesās;

2) ka lietai nav nekādu apslēptu trūkumu un ka tai ir visas tās labās īpašības, kādas apgalvotas vai pieņemamas.

Tātad pārdevēja atbildības apmēru un ieguvēja aizsardzības līdzekļus paredz Civillikuma 1619. pants, kas nosaka: ja pārdevējs pirkuma līgumā uzņēmies atbildību noteiktās robežās, tad no viņa nevar prasīt neko pāri par tām, ja vien viņš nav darbojies ļaunā nolūkā (prettiesiski).

Pārdevējs atbild par ļaunu nolūku un lietas trūkumu noklusēšanu, kā to paredz Civillikuma 1620. pants, proti, ja pārdevējs, kas ļaunā nolūkā noklusējis vai apslēpis viņam zināmos lietas trūkumus, vai noteikti apgalvojis, ka tai ir zināmas īpašības, viņam jāatlīdzina ieguvējam visi zaudējumi.

Visos citos gadījumos pircējam ir tiesības prasīt (pēc paša izvēles) vai nu līguma atcelšanu, vai lietas cenas samazināšanu. Ja pārdevējs nepiekrīt līguma atcelšanai vai cenas samazināšanai, pircējs ir tiesīgs celt prasību tiesā. Tomēr jāņem vērā, ka šādai prasībai ir noilguma termiņš (Civillikuma 1633., 1634. pants). Tiesības celt līguma atcēluma prasību noilgst, notekot sešiem mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas, bet tiesības celt cenas samazinājuma prasību noilgst, notekot gadam no līguma noslēgšanas dienas.