LV portāls ir skaidrojis: lai sāktu mantojuma lietu, mantošanas iesniegums jāiesniedz zvērinātam notāram, kas praktizē tajā apgabaltiesas darbības teritorijā, kur bija mantojuma atstājēja pēdējā deklarētā dzīvesvieta, bet, ja tā nav zināma, – pēc mantojamās mantas vai tās galvenās daļas atrašanās vietas.

Pēc mantojuma apliecības saņemšanas mantiniekam savas īpašuma tiesības ir jāreģistrē zemesgrāmatā. Saskaņā ar Civillikuma 994. pantu par nekustamā īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā.

Civillikums noteic, ka mantiniekiem mantojums ir jāpieņem gada laikā – pie notāra jāuzsāk mantojuma lieta. “Noteiktais mantojuma atklāšanas termiņš ir jāievēro visiem, to nedrīkst nokavēt ne mantinieki, ne kreditori, ne jebkuras citas personas, kam ir kādas tiesības uz mirušā mantu. Pēc termiņa iztecēšanas nekādas procesuālās darbības vairs netiek veiktas,” iepriekš LV portālā ir skaidrojis Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš.

Kas attiecas uz jautājuma daļu, ka māja pieder vienai personai, bet zeme – citai, šajā gadījumā ir izveidojies tā saucamais dalītais īpašums. Zemes īpašniekam ir tiesības saņemt zemes nomas maksu.