Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), īstenojot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 8. punktu, pašvaldībām ir izstrādājusi metodiku 2021. gada jaunveidojamo novadu pašvaldību darbības uzsākšanai. Kad metodika tiek papildināta, tajā ir norādes par izmaiņām. Pašreiz norādīts, ka informācija aktualizēta 2021. gada 14. maijā.

Metodikā ir arī plaša sadaļa “Darba likuma piemērošana, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu (ATR) pašvaldībā”, tostarp ievadā norādīts: darba tiesiskās attiecības regulē Latvijas Republikas Satversme, Latvijai saistošās starptautisko tiesību normas, Darba likums un citi normatīvie akti, kā arī darba koplīgums un darba kārtības noteikumi. Pašvaldībās visas personas, izņemot pašvaldības deputātus, tiek nodarbinātas saskaņā ar Darba likuma un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma noteikumiem.

Kā to noteic Darba  likuma 117. panta otrā daļa, valsts pārvaldes iestāžu vai pašvaldību administratīva reorganizācija, kā arī vienas iestādes administratīvo funkciju nodošana otrai iestādei pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Arī pašvaldības lēmējinstitūcijas nosaukuma maiņa nav pamats pašvaldības darbinieku atbrīvošanai no darba. Jānorāda, ka darba līgums reorganizācijas vai administratīvo funkciju nodošanas rezultātā var tikt uzteikts tikai tad, ja iemesls ir kāds no Darba likuma 101. panta pirmajā daļā minētajiem iemesliem.

Darba tiesiskajā regulējumā nav paredzētas speciālas normas attiecībā uz darbinieku informēšanu par institūcijas pāreju administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas rezultātā, taču darba devējam ir pienākums darbiniekiem piemērotā veidā sniegt informāciju par pašvaldības darbību pēc 2021. gada 1. jūlija. Piemēram, pašvaldība var sasaukt darbinieku kopsapulci vai izsūtīt informāciju pašvaldības lietvedības sistēmā, kurā informēt par darba tiesisko attiecību turpināšanu pēc 2021. gada 1. jūlija, kad darbību uzsāks 2021. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlētā novada dome.

Vienlaikus jāpievērš uzmanība, ka arī šajā gadījumā institūcijas pāreja pati par sevi nevar radīt izmaiņas nodarbinātības (darba līguma) nosacījumos.

Veidojot novada jauno administratīvo struktūru un, iespējams, veicot pakāpenisku darbinieku skaita samazināšanu, ir jāievēro Darba likumā ietvertais regulējums, kā arī darba koplīgumu un darba līgumu noteikumi.

Saskaņā ar Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu viens no darba devēja uzteikuma pamatiem ir darbinieku skaita samazinājums. Darba likuma 104. pantā dots darbinieku skaita samazināšanas jēdziens, proti – darbinieku skaita samazināšana ir darba līguma uzteikums tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar darbinieka uzvedību vai viņa spējām, bet ir pietiekami pamatots ar neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā (uzņēmums darba tiesību izpratnē ir jebkura organizatoriska vienība, kurā darba devējs nodarbina savus darbiniekus, tātad arī pašvaldību institūcijas). Jāakcentē, ka minētais uzteikuma pamats nav piemērojams jebkurā gadījumā, kad uzņēmumā notiek darbinieku pienākumu pārdale vai vienlaicīgi ar amata vienību likvidēšanu uzņēmumā tiek izveidotas vairākas jaunas amata vienības. Minētais uzteikuma pamats ir piemērojams gadījumos, ja uzņēmumā veiktu saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai līdzīga rakstura pasākumus un tādēļ attiecīgajam darbiniekam objektīvi nav iespējams saglabāt iepriekšējos darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus.

Lai izvērtētu, kurš darbinieks turpinās veikt darbu jaunajā struktūrā, vispirms tiek salīdzināti darba rezultāti un kvalifikācija. Saskaņā ar Darba likuma 108. panta pirmo daļu darbinieku skaita samazināšanas gadījumā priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Šādu izvērtējumu veic starp tiem darbiniekiem, kuri veic tādu pašu vai līdzīga rakstura darbu, ja paredzēts atlaist vienu vai vairākus no šiem darbiniekiem.

Turklāt sākotnēji ir izvērtējami attiecīgo darbinieku darba rezultāti un darbinieku kvalifikācija un tikai pēc tam vērtējamas priekšrocības, kas paredzētas Darba likuma 108. panta otrajā daļā. Jāņem vērā, ka saskaņā ar minētās normas trešo daļu neviena no šā panta otrajā daļā minētajām priekšrocībām nav prioritāra un darba devējam pašam ir tiesības izlemt, kurai no tām katrā konkrētā gadījumā dodama priekšroka. Lai izvērtētu darbinieku priekšrocības turpināt darba tiesiskās attiecības, darba devējs var pieņemt iekšēju normatīvo aktu, piemēram, rīkojumu, kurā nosaka darbinieku izvērtēšanas kārtību.

Uzteikt darba līgumu, pamatojoties uz darbinieku skaita samazināšanu, drīkst tad, ja darba devējam nav iespējas darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā darba devēja uzņēmumā. Tātad pēc izvērtējuma veikšanas darba devējam ir jāapsver iespēja piedāvāt citu darbu. Ja šādas iespējas nav vai darbinieks tai nepiekrīt, darba līgumu var uzteikt, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas devīto punktu. Ja darba līgumu ir iecerēts uzteikt, pamatojoties uz darbinieku skaita samazināšanu, tad darba devējam pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma ir pienākums nolīgtā darba laika ietvaros piešķirt darbiniekam atbilstošu laiku cita darba meklēšanai. Šā laika ilgumu un šajā laikposmā darbiniekam saglabājamās izpeļņas apmēru nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā (Darba likuma 111. pants).

Savukārt, ja novada dome, pārņemot apvienoto vietējo pašvaldību iestādes, tajās neveic reorganizāciju, piemēram, neapvieno vairākas iestādes un attiecīgi neveic darbinieku skaita samazināšanu, iepriekš aprakstītā kārtība darbinieku priekšrocību izvērtēšanai turpināt darba tiesiskās attiecības nav piemērojama un darbinieki turpina pildīt noteiktos pienākumus attiecīgajā novada pašvaldības iestādē.

Līdz ar to, ja tiek samazināts darbinieku skaits, darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu. Šajā gadījumā piemērojams ir Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, kura 17. panta pirmā daļa noteic, ka atlaišanas pabalstu izmaksā šādā apmērā:

1) viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta mazāk nekā piecus gadus;

2) divu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta piecus līdz 10 gadus;

3) triju mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta 10 līdz 20 gadus;

4) četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā, ja amatpersona (darbinieks) valsts vai pašvaldības institūcijās bijusi nepārtraukti nodarbināta vairāk nekā 20 gadus.

Pilns teksts “Metodika 2021. gada jaunveidojamo novadu pašvaldību darbības uzsākšanai” un citi informatīvie materiāli pašvaldībām ATR ieviešanai VARAM tīmekļa vietnē.