Pat ja esat ievācis informāciju par nodokļa piemērošanu, ja tiek gūts ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, vislabāk ir pirms darījuma konsultēties Valsts ieņēmumu dienestā, kur arī uzzināsiet, vai būs tiesības uz nodokļa atbrīvojumu, veicot konkrēto darījumu. Jo informācija jums tiks sniegta, pamatojoties uz precīziem datiem un oficiālajos reģistros pieejamajām ziņām, kā arī tiesību aktos noteikto.

No jūsu izklāstītās informācijas secināms, ka neesat īsti pareizi sapratis nosacījumus nodokļa atbrīvojuma saņemšanai, piemēram, par deklarēšanos īpašumā mazāk nekā 60 mēnešus.

Atbildē varam izklāstīt, kas teikts likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, jo tajā ir noteikti precīzi termiņi, kādus ņem vērā par ierakstiem zemesgrāmatā, deklarēšanos, kā nosaka iegādes vērtību, ja īpašums saņemts dāvinājumā. Ja nav izpildāmi kritēriji nodokļa atbrīvojumam, iegādes vērtība ir svarīga, lai noteiktu, cik liels būs apliekamais ienākums u. c.

Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Nodoklis nav jāmaksā, ja:

• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta;
• nekustamais īpašums personas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus līdz nekustamā īpašuma atsavināšanas dienai ir bijis fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums;
• nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā fiziskās personas vienīgais nekustamais īpašums un ienākums no šā nekustamā īpašuma no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

Ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata, par tā iegādes vērtību uzskata dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību, kas nav lielāka par nekustamā īpašuma atsavināšanas cenu.

Vēl likumā paredzēts: ja nekustamais īpašums iegūts uz dāvinājuma līguma pamata no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, un nekustamais īpašums tiek atsavināts 60 mēnešu laikā pēc tā reģistrācijas zemesgrāmatā uz maksātāja vārda, par tā iegādes vērtību uzskata konkrētā nekustamā īpašuma:

1) vērtību, par kādu dāvinātājs šo nekustamo īpašumu iegādājies, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un maksātāja rīcībā ir dokumenti, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

2) aktuālo kadastrālo vērtību gadā, kad nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā uz dāvinātāja vārda, ja tas iegādāts pēc 2000. gada 31. decembra un maksātāja rīcībā nav dokumentu, kas pierāda nekustamā īpašuma iegādes vērtību;

3) aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ieguvis līdz 2000. gada 31. decembrim.

Ienākuma nodoklis nav jāmaksā no dāvinājuma ģimenes locekļiem (laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē). Savukārt, pārdodot īpašumu, tiek gūts ienākums, un nodoklis tiek piemērots (ja vien nav atbrīvojuma) ienākumam no kapitāla pieauguma.