Politiskās partijas un to apvienības šādā gadījumā būs uzskatāmas par pārziņiem Vispārīgās datu aizsardzības regulas (regula) 4. panta 7. punkta izpratnē, līdz ar to politiskajām partijām personas datu apstrāde ir jāveic atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas nosacījumiem. 

Saskaņā ar regulu personas datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā, kādā tas nepieciešams attiecīgā personas datu apstrādes nolūka (mērķa) sasniegšanai, un tikai tad, ja personas datu apstrādei ir piemērojams vismaz viens no regulas 6. panta 1. punktā minētajiem pamatojumiem – piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana. Proti, tikai pastāvot kādam no minētajiem tiesiskajiem pamatiem, personas datu apstrāde var tikt atzīta par tiesisku.

Savukārt informācijas iegūšana ar nolūku noskaidrot potenciālā atbalstītāja politiskos uzskatus (piemēram, par kuru partiju persona plāno balsot) jāveic atbilstoši regulas 9. panta 1. punktam, jo personas dati, kas atklāj fiziskas personas politiskos uzskatus, ir uzskatāmi par īpašās kategorijas personas datiem un to apstrāde ir aizliegta, ja vien nav piemērojams kāds no regulas 9. panta 2. punktā noteiktajiem izņēmumiem.

Tas nozīmē, ka gadījumos, kad tiek apstrādāta informācija par personas politiskajiem uzskatiem, pārzinim ir jāidentificē gan izņēmums īpašu kategoriju datu apstrādei saskaņā ar regulas 9. panta 2. punktu (t. i., izņēmums attiecībā uz vispārējo noteikumu, ka aizliegts apstrādāt īpašu kategoriju datus), gan tiesiskais pamats saskaņā ar regulas 6. pantu.

No aprakstītās situācijas nav saprotams, kuru cilvēku vārdi un uzvārdi tiks vākti, līdz ar to nav iespējams izvērtēt visus iespējamos tiesiskos pamatus. Tomēr viens no piemērojamiem tiesiskajiem pamatiem varētu būt potenciālā biedra sniegtā piekrišana personas datu apstrādei (regulas 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un attiecīgi regulas 9. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktais tiesiskais pamats – datu subjekta piekrišana). Tikai piekrišanai ir jābūt sniegtai pirms informācijas vākšanas vai e-pasta izmantošanas (aptaujas  vai citas informācijas nosūtīšanas).

Regulas 4. panta 11) apakšpunkts nosaka: datu subjekta “piekrišana” ir jebkura brīvi sniegta, konkrēta, apzināta un viennozīmīga norāde uz datu subjekta vēlmēm, ar kuru viņš paziņojuma vai skaidri apstiprinošas darbības veidā sniedz piekrišanu savu personas datu apstrādei. Līdz ar to piekrišana ir jādod ar skaidri apstiprinošu darbību, kas nozīmē brīvi sniegtu, konkrētu, apzinātu un viennozīmīgu norādi par datu subjekta piekrišanu ar viņu saistīto personas datu apstrādei, piemēram, ar rakstisku, tostarp elektronisku, vai mutisku paziņojumu.

Piekrišana var būt pienācīgs tiesiskais pamats, ja personai tiek piedāvāta viņa piekrišanas izmantošanas kontrole un patiesas izvēles iespēja pieņemt vai noraidīt piedāvājumu, dot savu piekrišanu bez kaitīgām sekām tam, kurš noraidījis piekrišanas došanu.

Datu valsts inspekcija vērš uzmanību, ka būtisks priekšnoteikums piekrišanas atbilstībai ir iepriekšēja datu subjekta informēšana par personas datu apstrādi, ievērojot regulas 13. pantā noteikto obligāti sniedzamo informācijas kopumu.

Papildus tiesiskā pamata nodrošināšanai pārziņiem (šajā gadījumā – partijai) ir noteikts pienākums ievērot regulā noteiktos personas datu apstrādes pamatprincipus, kuros tiek īpaši uzsvērts, ka datu apstrādei jābūt likumīgai, godprātīgai, pārredzamai, minimizētai, precīzai, jākalpo tikai konkrētā nolūka sasniegšanai, personas datus glabā tikai tik ilgi, cik nepieciešams konkrētā nolūka sasniegšanai, un tiek nodrošināta atbilstoša personas datu drošība.

Ja politiskā partija spēj uzskatāmi pierādīt, ka personas datu apstrāde tiek veikta, piemērojot atbilstošu tiesisko pamatu, tad tā būs likumīga, vienlaikus būtu nepieciešams izvērtēt pieprasāmās informācijas apjomu, piemēram, vai ir nepieciešama informācija par potenciālā partijas biedra darbavietu.