Atbilstoši Iedzīvotāju reģistra likuma 19. pantam fiziskās un juridiskās personas var saņemt Iedzīvotāju reģistra informāciju par citu personu uz motivēta iesnieguma pamata. Tātad iesniegums Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir jāmotivē. Jānorāda jūsu subjektīvās tiesības saņemt konkrēto informāciju, proti, jāpamato jūsu intereses, attiecīgās ierobežotas pieejamības informācijas iegūšanas patiesais nolūks.

Atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 130 8.4.3. apakšpunktam attiecīgajā pieprasījumā cita starpā jānorāda dati, pēc kuriem var identificēt personu. Ja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes atbildes vēstulē (atteikumā sniegt informāciju) norādīts, ka viennozīmīga personas identificēšana iespējama tikai ar konkrētajai personai piešķirto individuālo personas kodu, likuma interpretācija ir pārāk formāla un šaura.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka nav pieļaujams atteikt informācijas izsniegšanu tikai un vienīgi tāpēc, ka informācijas pieprasījumā nav norādīts personas, par kuru prasa datus, personas kods, jo valstī nav izveidots mehānisms, kā personas varētu uzzināt citu personu personas kodus (skat. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 31. oktobra sprieduma administratīvajā lietā Nr. A420224915 (SKA-20/2018) 16. punktu).

Minētajā spriedumā atzīts arī tas, ka, vērtējot, vai informācijas pieprasījumā ir norādīta pietiekama informācija, lai personas, kuru dati tiek prasīti, varētu identificēt, jāapsver arī tas, vai iestāde no savas puses ir darījusi visu iespējamo, lai varētu identificēt konkrēto datu subjektu.

Jums kā attiecīgās ierobežotas pieejamības informācijas pieprasītājam ir jānorāda pēc iespējas vairāk datu, ar kuru palīdzību iestāde varētu identificēt konkrēto personu (piem., aptuvenais vecums, iespējamā dzīvesvieta, laulātais, bērni u. tml.). Tomēr personas datu pārlūks ļauj meklēt personas arī pēc vārda un uzvārda un persona ir identificējama, ja tā ar konkrētu vārdu un uzvārdu valstī ir vienīgā. Pat ja, piemēram, saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem vairākām personām ar identisku vārdu un uzvārdu sakristu arī aptuvenie dzimšanas dati vai deklarēto dzīvesvietu reģioni, iestādei ir tiesības iegūt tai nepieciešamo informāciju no citām iestādēm Administratīvā procesa likuma 59. vai 53. pantā noteiktajā kārtībā.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes attiecīgās nodaļas amatpersonas izdoto administratīvo aktu (atbildes vēstuli par atteikumu sniegt informāciju) saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu iespējams apstrīdēt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšniekam, iesniedzot apstrīdēšanas iesniegumu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes attiecīgajā nodaļā, savukārt priekšnieka lēmumu – pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā, iesniedzot pieteikumu Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā pēc pieteicēja adreses (minētā likuma 189. panta otrā daļa).

Administratīvā procesa likuma 79. panta pirmā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.