Kriminālprocesa ietvaros cietušajam ir tiesības saņemt no vainīgās personas kaitējuma kompensāciju, kā to paredz Kriminālprocesa likuma 22., 97., 350.  un 352. pants. Kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskajām ciešanām un mantisko zaudējumu. Arī Krimināllikuma 260. pants paredz atbildību par ceļu satiksmes noteikumu un transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu.

Ja cietušais uzskata, ka ar kompensāciju nav atlīdzināts viss radītais kaitējums, viņam ir tiesības prasīt tā atlīdzināšanu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā kriminālprocesā saņemtā kompensācija.

Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā kaitējuma kompensācijas veidu, apmēru un saņemšanas kārtību regulē Civillikums (1635. pants), kā arī speciālais likums – Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums (turpmāk: OCTA likums), un saskaņā ar to ir izdoti Ministru kabineta noteikumi. OCTA likums attiecas gan uz personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem, gan nemateriālajiem zaudējumiem.

Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, apdrošinātājs, kurš apdrošinājis zaudējumu nodarījušā transportlīdzekļa īpašnieka civiltiesisko atbildību, vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda, saskaņā ar apdrošinātāja atbildības limitu atlīdzina OCTA likumā noteiktajā kārtībā novērtētos zaudējumus, kas ceļu satiksmes negadījumā nodarīti trešajai personai (OCTA likuma 18. pants).

Materiālo zaudējumu aprēķināšanā ir piemērojami Ministru kabineta noteikumi Nr. 1008 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem”. Savukārt nemateriālo zaudējumu aprēķināšanā ir piemērojami Ministru kabineta noteikumi Nr. 340 “Noteikumi par apdrošināšanas atlīdzības apmēru un aprēķināšanas kārtību par personai nodarītajiem nemateriālajiem zaudējumiem”.

Apdrošināšanas atlīdzību par zaudējumiem cietusī persona var pieteikt OCTA likuma 38. panta noteiktajā kārtībā, apdrošinātājam iesniedzot:

• iesniegumu par apdrošināšanas atlīdzību;
• dokumentus un citā veidā fiksētu informāciju, kas apliecina ar apdrošināšanas gadījumu saistītos faktus, zaudējumus un to apmēru, ja šāda informācija ir;
• tiesu, prokuratūru un izmeklēšanas iestāžu vai to amatpersonu dokumentus sakarā ar ceļu satiksmes negadījumu, kurā zaudējumi nodarīti trešajai personai, ja šādi dokumenti ir;

Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu izziņu par cietušās personas darbā gūtajiem ienākumiem pirms ceļu satiksmes negadījuma, ja nodarīti OCTA likuma 19. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā minētie zaudējumi. Izziņu var nepievienot, ja persona, kura pretendē saņemt apdrošināšanas atlīdzību, ir piekritusi, ka izziņu no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasa un saņem apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (ja apdrošināšanas atlīdzība izmaksājama no Garantijas fonda). Ja nodarīti OCTA likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktā minētie zaudējumi, izziņu pieprasa vai piekrišanu tam, ka izziņu saņem apdrošinātājs vai Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, dod apgādnieku zaudējusi persona, kurai saskaņā ar OCTA likumu ir tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, vai tās pārstāvis.