Izmaksas par mantojuma apliecību, ko izdod zvērināts notārs, noteic 03.09.2013. MK noteikumi “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”. Piemēram, ja personai, kurai nav radniecības ar mantojuma atstājēju, ar testamentu ir novēlēts nekustamais īpašums, kura vērtība mantojuma apliecībā tiek norādīta 33000 eiro, tad izmaksas par mantojuma apliecību, vienu izrakstu no tās un elektroniska nostiprinājuma lūguma sastādīšanu un dokumentu nosūtīšanu attiecīgajai rajona tiesai, lai nostiprinātu zemesgrāmatā testamentārā mantinieka īpašuma tiesības, būs 3032 eiro (tajā skaitā iekļauta notāra amata atlīdzība, PVN un valsts nodeva). Izmaksas tiek aprēķinātas no īpašuma vērtības, neizskaitot parādus.

Par mantinieka īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā ir vēl jāmaksā valsts un kancelejas nodeva.

Saskaņā ar 27.10.2009. MK noteikumu “Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā” 13.2.3. punktu valsts nodevas likme ir 7,5% no mantotā nekustamā īpašuma vērtības. Minētajā piemērā ar nekustamā īpašuma vērtību 33000 eiro, ja mantinieks nav mantojuma atstājēja radinieks, valsts nodevas apmērs būs 2475 eiro.

Kancelejas nodeva saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 107. pantu ir 14,23 eiro par īpašuma tiesību nostiprināšanu un vēl 7,11 eiro, ja mantinieks vēlas saņemt zemesgrāmatu apliecību, kur redzams, ka viņam nostiprinātas īpašuma tiesības.

Aprēķinot izmaksas gan pie notāra, gan valsts un kancelejas nodevas, to rēķina no īpašuma vērtības, neatņemot mantojuma atstājēja parādus, par kuriem mantojuma lietā iesniegtas kreditora pretenzijas.

Ja mantojuma atstājējs sastādījis testamentu, ar kuru visu savu mantu, piemēram, nekustamo īpašumu, ir novēlējis personai, kas nav viņa radinieks, bet mantojuma atstājējam palicis arī likumiskais mantinieks, piemēram, dēls, kuram viņš neko nav atstājis, tad dēls kā neatņemamās daļas tiesīgais (agrāk – neatraidāmais mantinieks) var izprasīt sev pienākošos neatņemamo daļu. Neatņemamā daļa ir puse no tās mantojuma daļas vērtības, kādu neatņemamās daļas tiesīgais mantotu pēc likuma. Piemēram, ja mantojuma atstājēja vienīgais mantinieks pēc likuma būtu dēls, tad viņam pienāktos viss mantojums, attiecīgi neatņemamā daļa ir viena puse. Neatņemamo mantojuma daļu noteic pēc tā mantinieku skaita, kāds palicis testatora nāves dienā, ieskaitot pārdzīvojušo laulāto un ar testamentu atstumtos mantiniekus, bet neskaitot līdzi atteikušos mantotāju. Aprēķinot neatņemamo daļu, to noteic pēc tā mantas sastāva un vērtības, kāds tas bijis mantojuma atstājēja nāves dienā. Ja neatņemamās daļas tiesīgais ir kaut ko saņēmis no mantojuma atstājēja viņa dzīves laikā, arī tas ir jāieskaita neatņemamajā daļā (iepriekš saņemtā pievienojums). Jāņem vērā arī, ka neatņemamo daļu aprēķina no mantojuma atstājēja mantas, atskaitot visus viņa parādus. Saskaņā ar Civillikumu neatņemamās daļas tiesīgajam ir tikai prasījuma tiesība uz neatņemamās daļas izdošanu naudā.