Labdien! Mana liela problēma ir bērns pusaudzis un bāriņtiesa. Situācija ir šāda: pirms pāris gadiem bērns apzaga veikalu. Protams, nonācām bāriņtiesas redzeslokā. Pagāja gads, lieta noslēdzās. Bērns piedzeras un melo, ka viņu izvaro. Tiek uzsākta krimināllieta, kuru arī noslēdz, jo nav pierādījumu par izvarošanu. Slēdziena beigās tiek pateikts, ka bērns ir viegli iespaidojams. Beigās šis mans bērns aiziet dzīvot pie citas personas jo mājās nav ko ēst un viņu emocionāli un fiziski iespaido. Paiet trīs mēneši, man jāsāk pildīt bāriņtiesas nolēmums, lai saglabātu pārējos bērnus. Bet mans pusaudzis atgriežas mājās, sarijies tabletes, tur viņu arī iespaidojot. Tagad situācija ir tāda, ka viss turpinās, man apgalvo, ka neko tādu nav teikusi un darījusi. Vai es varu pieprasīt kādus lietas materiālus? Man tādus nedod. Es nezinu, ko darīt ar pusaudzi. Viņai jau ir attiecības ar pilngadīgu personu, kuras radiniece grib viņu ņemt aizbildniecībā. Katru dienu dzīvoju ar bailēm, kas būs. Kas tieši ir vajadzīgs, lai pierādītu, ka pusaudzis mani grib iespaidot? Vai tiešām bāriņtiesa var izņemt visus bērnus no ģimenes, ja viens apgalvo, ka tiek emocionāli vai fiziski iespaidots? Vai vajag pierādījumus? Nezinu, ko darīt, kā pierādīt pusaudža melus. Vai ņemt advokātu? Ar meitu ir runāts, esam apmeklējušas kursus, dažādus psihologus, nekas nav mainījies, viņa domā tikai par to, ko pati vēlas. Man pietrūkst spēka cīnīties, gribu pierādīt sava bērna melus. Vai lietu var uzņemties kāda neatkarīga iestāde vai citas pilsētas bāriņtiesa, kas pārbaudītu, vai bērns saka taisnību vai melo? Kas pārbauda bāriņtiesas darbu? Kur vērsties tālāk?
Ņemot vērā, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā un arī atbildībā, diez vai būtu prātīgi, risinot situāciju, uzsvaru likt vienīgi uz bērna melu pierādīšanu. Lai lemtu jautājumu par bērnu izņemšanu no ģimenes, bāriņtiesai ir jābūt nopietniem pierādījumiem un argumentiem par jūsu nespēju pilnvērtīgi pildīt vecāka funkcijas. Neatkarīga iestāde, kā arī citas pilsētas bāriņtiesa nav tiesīga risināt šo situāciju. Tomēr, vēršoties neatkarīgā iestādē, piemēram, biedrībā “Skalbes” u. tml. organizācijās, iespējams saņemt psiholoģisku palīdzību, veikt vecāku un bērnu psiholoģisko izpēti un novērtējumu, saņemt atzinumu, kas var noderēt kā pierādījums. Iespējams, atzinuma saņemšanai vērsties arī pie kāda individuāli praktizējoša psihologa, kas atbilst Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.2 pantā pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Tomēr jārēķinās ar to, ka šādu pierādījumu vērā ņemšana nav absolūta un ir tiesībsargājošo institūciju kompetence un privilēģija.
Lai vai kā, ja jautājums ir pagriezies tādējādi, ka pastāv draudi lemt jautājumu par jūsu kā vecāka tiesību ierobežošanu vai pat atņemšanu, būtu nepieciešama kvalificēta jurista konsultācija vai pat jūsu interešu pārstāvība.
Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 5. panta pirmo daļu Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija ir iestāde, kas uzrauga bāriņtiesu darbību bērna un aizgādnībā esošās personas tiesību un interešu aizsardzībā un sniedz tām metodisko palīdzību. Ja jums ir pamatotas šaubas par to, ka bāriņtiesa, vērtējot jūsu situāciju, nav objektīva, iespējams vērsties ar situācijas izvērtēšanas lūgumu bāriņtiesu uzraugošajā iestādē.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
