Saskaņā ar Civillikuma 146. panta otro daļu par tēvu bērnam, kurš piedzimis sievietei laulības laikā vai ne vēlāk kā 306. dienā pēc tam, kad laulība izbeigusies ar vīra nāvi, laulības šķiršanu vai laulības atzīšanu par neesošu, uzskatāms bērna mātes vīrs (paternitātes pieņēmums).

Tātad ieraksts par paternitāti dzimšanas reģistrā un bērna dzimšanas apliecībā var tikt izdarīts, pamatojoties uz paternitātes pieņēmumu.

Paternitātes pieņēmumu var apstrīdēt tiesas ceļā. Saskaņā ar Civillikuma 149. panta pirmo un otro daļu paternitātes pieņēmumu bērna mātes vīrs var apstrīdēt divu gadu laikā no dienas, kad viņš uzzināja, ka bērns nav cēlies no viņa. Tādas pašas tiesības apstrīdēt paternitātes pieņēmumu ir bērna mātei.

Tātad bērna māte ir tiesīga vērsties tiesā ar prasības pieteikumu un apstrīdēt paternitātes pieņēmumu. Prasības pieteikumā ir jāapraksta lietas faktiskie apstākļi un jāietver arī juridiskais pamatojums. Persona ir tiesīga vērsties pie zvērināta advokāta vai jurista, kurš darbojas ģimenes tiesību jomā, lai sagatavotu prasības pieteikumu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar Civillikuma 150. pantu, ja tiesa apmierina prasību, ar kuru apstrīdēts paternitātes pieņēmums, ieraksts par tēvu dzimšanas reģistrā atzīstams par neesošu no tā izdarīšanas dienas.

Par tiesas procesa ilgumu grūti spriest, jo īpaši, ja būs jāpieprasa, jāsaņem un jāiztulko kādi ārvalsts dokumenti. Ir jārēķinās uz laiku līdz gadam, bet process var būt arī ilgāks.