Saskaņā ar Civillikuma 1108. pantu ūdeņi (gan stāvošie, gan tekošie), kas stiepjas cauri vai piekļaujas dažādu īpašnieku zemesgabaliem, ir uzskatāmi par attiecīgo zemes īpašnieku kopīpašumu un katram kopīpašniekam ir tiesība lietot to ūdeņu daļu, kura stiepjas cauri vai piekļaujas viņa zemei.

Latvijas Vides aizsardzības fonda 2018. gada 14. decembra ziņojumā “Par normatīvo regulējumu par tiesībām un pienākumiem ūdeņu apsaimniekošanā”, atsaucoties uz Civillikuma komentāriem, norādīts, ka Civillikuma 1108. pantā lietotais termins “kopīpašums” nav identificējams ar kopīpašumu Civillikuma 1067. panta pirmās daļas izpratnē kā kopīpašums domājamās daļās, bet gan kā īpašums, kurā ir reālas daļas.

Tas pēc būtības nozīmē, ka ir izslēgti tādi nosacījumi, kas attiecas uz “tradicionālo” kopīpašumu, un faktiski īpašnieks ūdensteci, kas sākas un beidzas viņa īpašumā, var lietot pēc saviem ieskatiem.

Šeit vietā norādīt, ka Civillikuma “Lietu tiesību” V apakšnodaļas 3. daļā tomēr noteikti zināmi “specifiski” ierobežojumi rīcībai ar ūdenstilpnēm.

Taču, lai objektīvi izvērtētu, vai kaimiņa rīcība atbilst kādam no šiem ierobežojumiem un vai ar viņa darbībām ir aizskartas jūsu tiesības un likumiskās intereses, ieteicams vērsties pēc juridiskās konsultācijas klātienē.