Kriminālprocesa likuma 152. panta otrā daļa noteic, ka nepilngadīgo pratina izmeklēšanas darbības veicējs, kuram ir speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā. Ja izmeklēšanas darbības veicējs nav ieguvis speciālas zināšanas par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā vai ja izmeklēšanas darbības veicējs to uzskata par nepieciešamu, nepilngadīgo pratina pedagoga vai psihologa klātbūtnē.

Augstākā tiesa ir atzinusi, ka Kriminālprocesa likuma 152. pantā otrajā daļā ietvertā norma par psihologa klātbūtni, veicot nepilngadīgā nopratināšanu, jāsaprot tā, ka psihologam nav tikai pasīva novērotāja loma šīs izmeklēšanas darbības veikšanas laikā. Psihologa klātbūtnes jēga ir sniegt palīdzību procesa virzītājam, kā arī nodrošināt nepilngadīgajam psiholoģisku labklājību. Nopratināšanā psihologs var formulēt procesa virzītāja uzdotos jautājumus tādā formā, lai tie būtu labāk saprotami nepilngadīgajam, lai neradītu viņa psihei nelabvēlīgus apstākļus.

Nepilngadīgā pārstāvim ir tiesības piedalīties pratināšanā, ja pret to neiebilst nepilngadīgais. Minētā persona ar izmeklēšanas darbības veicēja atļauju var uzdot jautājumus pratināmajam.

Savukārt Kriminālprocesa likuma 153. pants noteic nepilngadīgās personas pratināšanu ar psihologa starpniecību.

Jebkurā gadījumā izmeklēšanas darbības veicējam, pratinot nepilngadīgu vai mazgadīgu personu, ir jābūt šīm speciālām zināšanām par saskarsmi ar nepilngadīgo kriminālprocesa laikā, kā arī jāvērtē, vai nopratināšanas laikā ir nepieciešams pieaicināt pārstāvi, ievērojot Bērnu tiesību aizsardzības likuma 59. panta ceturto daļu.