Labdien! Pēc civilsievas nāves dzīvoju viņas mājā ar viņas dēlu, mantojums nav noformēts. Esmu pensionārs ar mazu pensiju, bet padēlam ir laba alga. Par elektrību, internetu, atkritumu izvešanu maksāju es, bet padēls krāj naudu, lai mājai nomainītu jumtu. Vai likuma izpratnē mēs esam vienas mājsaimniecības locekļi vai atsevišķi dzīvojošas personas, jo mūs nesaista nekādas radnieciskas saites, pārtiku gādājam katrs atsevišķi un pat gatavojam katrs savā virtuvē? Ko īsti nozīmē tas jaunvārds mājsaimniecība? Paldies!
2021. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (turpmāk – likums), kurā 1. panta 40. punkts definē terminu mājsaimniecība. Likuma izpratnē mājsaimniecība ir vairākas personas, kuras dzīvo vienā mājoklī un kopīgi sedz izdevumus, vai viena persona, kura saimnieko atsevišķi.
Definīcijā ņemta par pamatu Centrālās statistikas pārvaldes lietotā “privātās mājsaimniecības” definīcija, kas aizstāj likumā ietverto cilvēku kopumu (ģimene, kas sastāv no laulātajiem, personām, kurām ir kopēji izdevumi pamatvajadzību nodrošināšanai un kuras mitinās vienā mājoklī, vai atsevišķi dzīvojoša persona).
Līdz ar to, ja personai būs nepieciešams pašvaldības pabalsts vai sociālā palīdzība, pašvaldības Sociālais dienests vērtēs, vai jūsu gadījumā šāda izdevumu segšana par mājokli likuma izpratnē ir viena mājsaimniecība un vai personai ir tiesības uz kādu no pašvaldības vai valsts noteiktajiem pabalstiem vai sociālo palīdzību.
Minēto grozījumu mērķis bija noteikt svarīgākos ar sociālās palīdzības sniegšanu saistītos jautājumus, kas nodrošinātu iespēju zemu ienākumu mājsaimniecībām izmantot savas sociālās tiesības vismaz minimālā apmērā visā valsts teritorijā (tostarp likumā definēt terminu “mājsaimniecība”).
Grozījumi paredz noteikt garantēto minimālo ienākumu slieksni un trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksni sociālās palīdzības saņemšanai, kā arī noteikt vienotu tiesisko regulējumu mājokļa pabalsta nodrošināšanai, lai tādējādi sekmētu sociālekonomiskās nevienlīdzības un nabadzības risku mazināšanu, kas ir būtiska arī valsts ilgtspējas aspektā. Grozījumi paredz pašvaldībām tiesības noteikt arī maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, nosakot maksimālo līmeni atbilstoši Latvijas izvēlētajai ekvivalences skalai.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!