1. Vispirms par Nekustamā īpašuma nodokli. Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantā „Dzīvokļa īres maksa un obligātie maksājumi” cita starpā ir noteikts: „Papildus īres maksai proporcionāli izīrētās dzīvojamās telpas platībai maksājami šādi obligātie maksājumi:

1.  likumā noteiktais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums;
2. dzīvokļa vai dzīvojamās mājas īpašnieka (valdītāja) un zemes īpašnieka noslēgtajā zemes nomas līgumā noteiktā zemes nomas maksa, ja izīrētā dzīvojamā telpa ir mājā, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes (turpmāk — zemes nomas maksa).”

2. Par parādu. Uzteicami, ka uzlabojat sava mājokļa kvalitāti, jo tas neapšaubāmi kaut kādā veidā ietekmē arī visas dzīvojamās mājas tehnisko stāvokli kopumā. Bet apsaimniekotāja interese ir saņemt maksājumus par pakalpojumiem, kurus saņēmuši mājas iedzīvotāji. Turklāt norēķinos par pamatpakalpojumiem mājas pārvaldnieks veic tikai starpnieka funkcijas un tam noteiktā termiņā pakalpojuma sniedzēja rēķins ir jāapmaksā. Ja dzīvokļu īrnieki par pakalpojumiem nemaksā, pārvaldniekam trūkstošā summa ir kaut kur jāiegūst – vai no mājas apsaimniekošanas maksas uzkrājuma ēkas papildu remontam (kas nav likumīgi) vai pat ņemot aizdevumu bankā, kas apsaimniekošanas pakalpojumus sadārdzina.

Likums „Par dzīvojamo telpu īri” nosaka arī gadījumus, kad īres līgumu var izbeigt, un tas attiecas arī īrnieku parādiem – tad to iespējams īstenot ar tiesas spriedumu.

„28.² pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja īrnieks ir parādā īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1. ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem;
2. ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu. /../ Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, un īrnieks atbilst kādai no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība triju mēnešu laikā pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas, ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Ja, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas noteikumiem, īrnieks tiek izlikts no īrētās dzīvojamās telpas, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas dzīvojamā mājā, izņemot pašvaldības dzīvojamo māju, tiesa triju dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtotu paziņojumu tiesa nosūta pašvaldībai pēc tam, kad ir stājies spēkā tiesas spriedums par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.”

Kā redzams no likumā minētā, Jūsu situācija ir visai nopietna, jo vairāk tādēļ, ka mājokļa uzlabošanā esat ieguldījuši prāvus līdzekļus un to zaudēt būtu jo vairāk žēl.

Vienīgais, ko var ieteikt, ir nekavējoties doties pie nama pārvaldnieka un vienoties kaut vai par parāda pakāpenisku atmaksu, izveidojot parāda atmaksas grafiku un to stingri ievērojot.

Ja mājas pārvaldnieks tam nepiekrīt, tad nauda ir jāsagādā un parāds jānomaksā, citādi kapitāli remontēto mājokli varat patiešām zaudēt.