Saimnieciskās darbības veicējs ienākumu no saimnieciskās darbības aprēķina kā ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpību.

Fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga ietvert ar saimnieciskās darbības ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās izdevumus, ja tie pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un ir nepieciešami tās nodrošināšanai.

Daļa ar saimniecisko darbību saistīto izdevumu tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80% no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, daļa izdevumu veidu ir iekļaujami pilnā apmērā.

Saimnieciskās darbības izdevumu uzskaitījums ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanai ir sniegts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. pantā. Tajā skaitā ir procentu maksa par banku kredīta vai līzinga pakalpojumu izmantošanu, izņemot soda naudas maksājumus.

Likumā noteikts: ja maksātājs saimnieciskās darbības veikšanai izmanto telpas vai mantu, kura tiek izmantota arī tā personīgajam patēriņam, saimnieciskās darbības izmaksās var ieskaitīt tikai to ar šo telpas vai mantas izmantošanu saistīto izdevumu daļu, kas attiecas uz saimniecisko darbību, ja iespējams objektīvi noteikt šādu proporciju un to dokumentāri pamatot. Ja minēto proporciju nevar objektīvi noteikt un dokumentāri pamatot, maksātājs saimnieciskās darbības izdevumos iekļauj 70% no attiecīgajiem saimnieciskās darbības izdevumiem.

Nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ņem vērā tikai izdevumus, kas pamatojas uz maksātāja faktiskajiem izdevumiem.

Likumā ir noteikts arī maksātāja pienākumi, tajā skaitā - nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvjiem iespēju iekļūt telpās un teritorijā, kas izmantota [ar nodokli] apliekamā ienākuma gūšanai.

Par saimnieciskās darbības izdevumu iekļaušanu ar nodokli apliekamā ienākuma samazināšanas nolūkos nodokļu maksātājam savā individuālajā situācijā jāuzzina Valsts ieņēmumu dienestā.