Kā tas izriet no Kredītu reģistra likuma anotācijas, kredītu reģistrs (tālāk tekstā – Reģistrs) darbību uzsāka 2008. gada 1. janvārī, un tas veidots uz Parādnieku reģistra bāzes, kurš Latvijā sāka darboties 2003. gada 2. jūnijā.

Reģistrs radīts ar mērķi sniegt ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu stabilitātes veicināšanā, nodrošinot Reģistra dalībniekiem – kredītiestādēm, komercsabiedrībām, kurām ir ciešas attiecības ar kredītiestādi un kuras sniedz ar kredītrisku saistītus finanšu pakalpojumus, krājaizdevu sabiedrībām un apdrošināšanas sabiedrībām (tālāk – dalībnieki) papildu iespējas novērtēt aizņēmēja kredītspēju, nodrošinot Finanšu un kapitāla tirgus komisijai un Latvijas Bankai papildu iespējas saņemt savu uzdevumu veikšanai nepieciešamās ziņas, kā arī sniegt ieguldījumu atbildīgas patērētāja kreditēšanas un atbildīgas un godprātīgas aizņemšanās veicināšanā.

Ziņas Reģistrā tiek ievadītas, sākot ar attiecīgā klienta līguma noslēgšanas vai spēkā stāšanās brīdi, neskatoties uz brīdi, kad iestāsies maksāšanas pienākums, tādējādi nodrošinot personas kredītspējas izvērtēšanai un kredītriska vadīšanai būtiskas informācijas pieejamību.

2009. gadā Reģistra darbību reglamentēja Kredītiestāžu likums, Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likums un Krājaizdevu sabiedrību likums, uz šo likumu pamata izdotie Latvijas Bankas noteikumi, kā arī virkne likumu, kas noteica vispārējās normas attiecībā uz Reģistra darbības jomu, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likums un Valsts informācijas sistēmu likums.

Tā kā jautājumā ir norādīts, ka lietā tika ierosināts kriminālprocess, nav iespējams sniegt viennozīmīgu vērtējumu attiecībā uz ziņu iekļaušanu Reģistrā, iekams nav zināms lēmums kriminālprocesā.

Kā tas izriet no jautājuma “Bet ziņas kredītu reģistrā par nesamaksāto kredītu tika iekļautas, pamatojoties it kā uz to, ka nav pierādīts, ka šo aizdevumu neesmu ņēmis es” secināms, ka kriminālprocesuālo darbību rezultātā neizdevās pierādīt, ka attiecībā uz jums bija veiktas darbības, par kurām ir paredzēta kriminālatbildība, un jums netika piemērots cietušā statuss. Tādējādi pirmšķietami lietā ir pamats uzskatīt, ka kredīta ņemējs bijāt tieši jūs. Tādējādi arī attiecīgi secīgās darbības (par jūsu datu iekļaušanu kredītreģistrā) nevar uzskatīt par prettiesiskām.
Cita starpā paskaidrojam, ka kriminālprocesa uzsākšana lietā nav pamats ziņu neiekļaušanai Reģistrā (skat. Reģistra izveidošanas mērķi un uzdevumus).

Bez šaubām, ziņu iekļaušana Reģistrā ietekmē jūsu tiesības, taču šādas darbības izriet no normatīvo aktu prasību pamata.