E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 21681
Lasīšanai: 6 minūtes
1
8
1
8

Mantojuma apsardzība un aizgādnība

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
12. novembrī, 2020
Gvido

Pēc īpašnieka nāves bez apsaimniekošanas ir palicis labi uzturēts un vērtīgs nekustamais īpašums (divstāvu privātmāja ar zemi un saimniecības ēkām pilsētas centrā), kurš šīs ziemas laikā var aiziet postā, ja no apkures sistēmas netiks izlaists ūdens (mājā ir parketa grīdas), vai arī var tikt izlaupīts, izdemolēts, piegānīts vai nodedzināts, ja netiks apsargāts. Notārs ir izsludinājis pieteikšanos uz mantojumu, taču, zinot situāciju, visdrīzāk likumīgu mantinieku nav. Nav arī informācijas, ka būtu sastādīts testaments. Cik saprotu, pēc atzīšanas par bezsaimnieka mantu potenciāli tas ir pašvaldības vai valsts īpašums. Taču, gaidot šādu atzīšanu, īpašums vairākkārt zaudēs savu vērtību, ja laikus netiks veikti pasākumi tā saglabāšanai. Kam ir pienākums un/vai tiesības rīkoties, lai nekustamais īpašums šādā situācijā būtiski nezaudētu savu vērtību un potenciālos ieņēmumus valstij/pašvaldībai?

A
atbild:
02. decembrī, 2020
Latvijas Zvērinātu notāru padome
Ilze Roze, zvērināta notāre

Jūsu norādītajā dzīves situācijā varam runāt par mantojuma apsardzību un aizgādnību.

Notārs var nodibināt aizgādnību mantojumam, ja ir saņēmis ieinteresētās personas iesniegumu. Saskaņā ar Civillikumu apsargāt mantojumu var lūgt mantinieks, kreditors vai cita persona, kam ir tiesiski pamatota interese. Notārs sastāda attiecīgu aktu par aizgādnības nodibināšanu mantojumam, par ko paziņo bāriņtiesai izpildīšanai. Aizgādņa kandidātus izraugās mantojuma lietā ieinteresētās personas, un, ja viņiem ir vajadzīgās īpašības, to apstiprina bāriņtiesa. Bet, ja ieinteresētās personas nevienu kandidātu neiesaka, tad mantojuma aizgādni ieceļ pati bāriņtiesa pēc saviem ieskatiem.

Aizgādnis mantojuma pārvaldībā un pārstāvēšanā rīkojas patstāvīgi un mantojuma masas kā juridiskas personas vārdā. Aizgādnim mantojums jāpārvalda ar tādu pašu rūpību un apzinību, ar kādu viņš kā labs saimnieks pārvalda savas paša lietas. Ja mantojumam ir iecelts aizgādnis, viņam ir tiesības iekļūt nekustamajā īpašumā un spert visus nepieciešamos soļus un veikt vajadzīgās darbības, lai īpašumu uzturētu pienācīgā kārtībā, tostarp rūpēties par to, lai īpašums netiktu bojāts un nesamazinātos tā vērtība. Mantojuma aizgādnis tad arī būs tā persona, kura risinās visus praktiskos jautājumus, kas saistīti ar īpašuma uzturēšanu un apsaimniekošanu līdz brīdim, kad mantinieki tiek apstiprināti mantojuma tiesībās vai arī īpašums tiek nodots valstij kā bezsaimnieka manta. Pārvaldības izdevumi ir sedzami no mantojuma.

Mantojuma aizgādņa iecelšana ar bāriņtiesas lēmumu var aizņemt zināmu laiku. Ja īpašuma pasargāšana no tā bojāšanas un izdemolēšanas ir steidzama, kā minēts jūsu situācijā, un prasa tūlītēju rīcību, zvērināts notārs gādā par mantojuma apsardzību.

Civillikums paredz, ka notārs gādā par mantojuma apsardzību pēc mantinieka, mantojuma aizgādņa, testamenta izpildītāja, mantojuma atstājēja kreditora vai citu ieinteresēto personu lūguma šādos gadījumos:

  • kad mantinieki nav zināmi (vai nu visi, vai daži no tiem);
  • kad viņi, kaut arī ir zināmi, nav sasniedzami un viņiem arī nav pilnvarnieku vai citu personu, kas tos pēc likuma pārstāv;
  • kad mantinieki, kaut arī ir zināmi un ir sasniedzami, bet negrib vai nevar mantojumu pieņemt;
  • kad viņu starpā atrodas kaut viens nepilngadīgais vai tāds, kas aiz kaut kāda cita iemesla nespēj personīgi aizsargāt savas tiesības, un turklāt viņam arī nav iecelts aizbildnis vai aizgādnis;
  • kad droši zināms, ka mantojums pārāk apgrūtināts ar parādiem un ka kreditoru intereses ir apdraudētas, kā arī kad ir jābaidās, ka mantojumu izputinās.

Ja zvērināts notārs ir atzinis, ka ir pamats mantojuma apsardzībai, viņš aicina zvērinātu tiesu izpildītāju veikt visas nepieciešamās darbības mantojuma apsardzībai.

Notariāta likumā noteiktie mantojuma apsardzības līdzekļi ir:

  • nekustamā īpašuma, glabātavas vai iesaiņojumu aizzīmogošana;
  • nekustamā īpašuma vai kustamās mantas apķīlāšana;
  • naudas līdzekļu apķīlāšana.

Zvērināts notārs aicinājumā zvērinātam tiesu izpildītājam norāda mantu, kuras apsardzība veicama, tās atrašanās vietu, piemērojamo mantojuma apsardzības līdzekli u.c. ziņas.

Pēc zvērināta notāra aicinājuma saņemšanas zvērināts tiesu izpildītājs veiks mantojuma apsardzību Tiesu izpildītāju likumā noteiktajā kārtībā. Mantojuma aizgādnim un citām ieinteresētajām personām jāsadarbojas ar tiesu izpildītāju, lai mantojuma apsardzības jautājumi varēti tikt veiksmīgi risināti. Ieinteresētajai personai tās taisītie mantojuma apsardzības izdevumi tiek segti no mantojuma.

Ja mantojuma lietā mantinieki ir zināmi, tad primāri mantiniekiem pašiem ir pienākums veikt visas gan juridiskās, gan praktiskās darbības īpašuma saglabāšanai un uzturēšanai. Ja mantinieki nav zināmi un lietas apstākļi norāda uz to, ka mantojums varētu piekrist valstij kā bezsaimnieka manta, tad mantojuma saglabāšanas pienākums ir valstij kā ieinteresētajai personai, kura vēlāk šo mantu saņems.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas