Saskaņā ar Apžēlošanas likumu tiesības lūgt apžēlošanu ir tikai personai, kura ir jau notiesāta un kurai jau ir stājies spēkā notiesājošs tiesas spriedums. Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Gadījumos, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda, bet, ja piespriests mūža ieslodzījums, – ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.

Ja lūgums noraidīts, atkārtoti to var iesniegt ne agrāk kā pēc sešiem mēnešiem pēc apžēlošanas lūguma noraidīšanas. Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, atkārtotu apžēlošanas lūgumu var iesniegt ne agrāk kā gadu pēc apžēlošanas lūguma noraidīšanas, ja nav radušies sevišķi apstākļi (smaga slimība; persona ir vienīgais likumīgais aizbildnis vai aizgādnis; citi apstākļi).

Apžēlošanas likums nenosaka to, cik ilgā laikā pēc apžēlošanas lūguma saņemšanas Valsts prezidentam tas ir jāizskata un jāsniedz atbilde. Apžēlošanas lūgumu izskatīšana notiek saskaņā ar Valsts prezidenta darba kārtību. Notiesātās personas raksturojuma iesniegšanas brīdis neietekmē apžēlošanas lūguma izskatīšanas termiņu, jo tā atskaites sākumpunkts ir lūguma iesniegšanas brīdis, skaidro Apžēlošanas dienestā.

Valsts prezidenta lēmumu par apžēlošanu vai tās noraidīšanu piecu dienu laikā Apžēlošanas dienests nosūta iestādei, kas ir atbildīga par sprieduma izpildi, kā arī tiesai, kas taisījusi spriedumu krimināllietā. Par lēmumu paziņo notiesātajai personai vai citam apžēlošanas lūguma iesniedzējam.

Valsts prezidentam ir tiesības:

• brīvības atņemšanas soda neizciesto daļu aizstāt ar citu, vieglāku soda veidu;
• pilnīgi vai daļēji atbrīvot no pamatsoda izciešanas;
• pilnīgi vai daļēji atbrīvot no papildsoda izciešanas;
• noņemt sodāmību.