Pašvaldība var kādai personai piešķirt dzīvokļa īres tiesības saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” un attiecīgās pašvaldības saistošajiem noteikumiem. Likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” nosaka iedzīvotāju grupas, kas ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā. Likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 15. pants noteic, ka pašvaldība papildus saistošajos noteikumos var paredzēt personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas vispārējā kārtībā. Tātad, ja persona neietilpst nevienā no likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” vai attiecīgās pašvaldības saistošajos noteikumos minēto personu kategorijām, tad pašvaldībai nav tiesību piešķirt īres tiesības šādai personai.

Civillikuma 2112. pants paredz, ka noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu. Saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 2. pantu dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Arī likuma “Par palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā” 18. panta pirmā daļa paredz, ka dzīvojamo telpu piedāvā īrēt, rakstveidā par to paziņojot attiecīgajai personai. Paziņojumā, cita starpā, norāda piedāvātās dzīvojamās telpas īres maksas apmēru.

Ievērojot minēto, pašvaldībai nav tiesību nodot īrē dzīvokli bez īres maksas, jo to neparedz normatīvie akti un tas ir pretrunā īres līguma būtībai. Pretēja pašvaldības rīcība varētu tikt vērtēta kā Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma pārkāpums.

Attiecībā uz pārējo jautājumu daļu norādu, ka, nezinot visus lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un neiepazīstoties ar attiecīgajiem dokumentiem, nav iespējams sniegt lietderīgu risinājumu jūsu situācijai. Aicinu vērsties pie jurista, kurš, iepazīstoties ar lietas apstākļiem, varētu ieteikt vispiemērotāko risinājumu jūsu situācijai.