Izmaksas par dāvinājuma līguma sagatavošanu ir atkarīgas no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības. To nosaka Ministru kabineta 03.09.2013. noteikumi Nr. 737 “Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību”. Piemēram, ja nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir 20 000 eiro, izmaksas par notariālā akta formā sagatavotu dāvinājuma līgumu (tostarp izrakstu) un nostiprinājuma lūgumu būs aptuveni 175 eiro. Par laulātās īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā jāmaksā kancelejas nodeva 21,34 eiro vai 14,23 eiro – atkarībā no tā, vai laulātā vēlas saņemt Zemesgrāmatu apliecību papīra formā vai ne. Par laulātās īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā ir jāmaksā valsts nodeva 0,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, proti, ja īpašuma kadastrālā vērtība ir 20 000 eiro, valsts nodeva ir 100 eiro. Slēdzot dāvinājuma līgumu, iedzīvotāju ienākumu nodoklis nav jāmaksā, ja dāvinātāju un apdāvināto saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei.

            Par nekustamā īpašuma īpašnieku uzskatāms tas, kurš savas īpašuma tiesības ir reģistrējis zemesgrāmatā. Attiecīgi laulātā pēc īpašuma tiesību nostiprināšanas zemesgrāmatā var brīvi rīkoties ar sev piederošo nekustamo īpašumu, tostarp arī slēgt maiņas līgumu.

            Kamēr jūs pats esat nekustamā īpašuma īpašnieks, jūs varat mainīt sev piederošo nekustamo īpašumu, iegūstot pretī citu īpašumu uz sava vārda. Un tikai pēc īpašuma tiesības uz jauniegūto (maiņas rezultātā iegūto) īpašumu nostiprināšanas zemesgrāmatā jūs varēsiet to uzdāvināt savai laulātajai.

Izdevumi par maiņas līguma sagatavošanu ir atkarīgi no īpašumu vērtības. Jānorāda, ka, lai reģistrētu maiņas līgumu zemesgrāmatā, būs nepieciešams sagatavot divus nostiprinājuma lūgumus zemesgrāmatai, kas attiecīgi palielinās ar darījumu saistītās izmaksas. Par maiņas līguma reģistrāciju zemesgrāmatā tāpat kā par citiem darījumiem ir jāmaksā kancelejas nodeva. Par maiņas līguma reģistrāciju zemesgrāmatā ir jāmaksā viena valsts nodeva, proti, 2% no maiņas līgumā augstāk novērtētā nekustamā īpašuma.

            Lai noteiktu, vai būs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, jāskatās ar nodokli apliekamais ienākums, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību. Par īpašuma atsavināšanas cenu maiņas līgumā uzskatāma šā darījuma rezultātā iegūtā īpašuma vērtība.

            Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz izņēmumu gadījumus, kad nodoklis, atsavinot īpašumu, nav jāmaksā:

• ja nekustamais īpašums ir personas īpašumā (skatoties no brīža, kad īpašnieks savas īpašuma tiesības ir reģistrējis zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un šajā laika periodā īpašnieks šo īpašumu vismaz 12 mēnešus ir deklarējis kā savu dzīvesvietu;
• ja nekustamais īpašums ir personas īpašumā (skatoties no brīža, kad īpašnieks savas īpašuma tiesības ir reģistrējis zemesgrāmatā) ilgāk par 60 mēnešiem un pēdējos 60 mēnešus tas ir bijis īpašnieka vienīgais nekustamais īpašums;
• ja tas ir vienīgais nekustamais īpašums, kas uz īpašnieka vārda ir reģistrēts zemesgrāmatā, un ienākums no tā atsavināšana no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamā īpašumā 12 mēnešu laikā pirms vai pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas.