Labdien! Interesants, bet diemžēl samērā sarežģīti formulēts jautājums. Politiskās organizācijas statūtos ir noteikts, ka biedru vai biedru pārstāvju sapulces kompetencē ietilpst “citu jautājumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana, kas saskaņā ar likumu un statūtiem ir biedru sapulces kompetencē”. Politisko partiju likuma 33. panta 4. daļā ir paredzētās biedru sapulces tiesības pieņemt lēmumus, kas ir valdes un citu statūtos paredzētu institūciju kompetencē, savukārt biedrību un nodibinājumu likuma 35. panta 2. daļā ir noteiktās biedru sapulces tiesības pieņemt lēmumus, kas ir valdes un citu statūtos paredzētu institūciju kompetencē, ja statūtos nav noteikts citādi. Kurš no abiem likumiem attiecināms uz politiskās organizācijas biedru vai biedru pārstāvju sapulci? Kādas ir no tā izrietošās konsekvences un ierobežojumi: ja biedru vai biedru pārstāvju sapulce var pieņemt valdes kompetencē esošo lēmumu, tad kāds ir tā maksimālais darbības ilgums? Vai valde var ar vienkāršu lēmumu atcelt tikko biedru vai biedru sapulces pieņemto valdes kompetencē esošo lēmumu, vai arī tiek uzskatīts, ka biedru sapulces lēmumam ir faktiski veto tiesības, kuras ilgst visu laiku, līdz tiek sasauktā jaunā biedru sapulce (vai arī biedru vai biedru pārstāvju sapulces lēmums kļūst par faktisko veto tikai tad, ja lēmuma tekstā tiek skaidri noteikts, kad (t. i., kurā datumā vai laikā pēc tā pieņemšanas) biedru sapulces lēmums zaudē spēku)? Paldies!
Politisko partiju likuma 33. panta 1. daļa noteic, ka partijas biedru sapulce ir partijas augstākā lēmējinstitūcija, savukārt šī panta 4. daļa noteic, ka partijas biedru sapulcei ir tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē. Tas nozīmē, ka biedru sapulce kā politiskās partijas augstakā lemējinstitūcija var izlemt jebkuru jautājumu (kaut arī tas ir valdes kompetencē) un tas kļūst saistošs.
Par Biedrību un nodibinājumu likuma piemērošanu paskaidrojam, ka saskaņā ar šī panta 5. daļu jautājumos, kas saistīti ar partijas biedru sapulces sasaukšanu, norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.
Biedrību un nodibinājumu likuma 34. panta 1. daļa arī noteic, ka biedrības augstākā institūcija ir biedru sapulce.
Tādējādi abi normatīvie akti nav pretrunā viens otram. Augstākā lemējinstitūcija abos normatīvajos aktos ir noteikta biedru kopsapulce. Biedru kopsapulces kompetencē ietilpst arī statūtu grozīšana.
Biedrību un nodibinājumu likuma piemērošana politisko partiju darbībā cita starpā ir saistīta arī ar procesuālajiem jautājumiem, kas nav noteikti Politisko partiju likumā.
Politisko partiju darbībā speciālā tiesību norma ir Politisko partiju likums. Tādējādi vispārīgo tiesību normu (Biedribu un nodibinājumu likumu) piemēro tiktāl, kamēr speciālā tiesību norma nenosaka citādi.
Līdz ar to, ja biedru vai biedru pārstāvju sapulce pieņem valdes kompetencē esošo lēmumu, tad tas ir augstakās lēmējinstitūcijas pieņemts lēmums, ko valde atcelt nevar (valde ir pārvaldes un izpildes institūcija). Tādējādi var teikt, ka biedru sapulces lēmumam ir faktiski veto tiesības, kuras ilgst visu laiku, līdz tiek sasauktā jaunā biedru sapulce (ja pašā lēmumā nav noteikts citādi). Atkarībā no biedru sapulces pieņemtā lēmuma būtības būtu skaidri nosakāms (ja tas ir iespējams) minētā lēmuma darbības termiņš, taču jebkurā gadījumā biedru sapulces lēmumu var atcelt vai grozīt tikai biedru sapulce.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
