Likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir atļauts no apliekamā ienākuma izslēgt darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus, taču izpildot vairākus nosacījumus, tostarp darba devējam jānodarbina vismaz seši darbinieki.

No saimnieciskās darbības gūtā apliekamā ienākuma noteikšanai saimnieciskās darbības izdevumu uzskaitījums ir sniegts likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešajā daļā. Valsts ieņēmumu dienesta uzziņā par IIN normu piemērošanu saimnieciskās darbības veicēja reprezentācijas izdevumiem savulaik ir sniedzis šādu informāciju:

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešās daļas 3. un 15. punktā ir noteikts, ka izdevumos, ja tie saistīti ar taksācijas gada ienākuma gūšanu no saimnieciskās darbības, tiek ieskaitīti kancelejas, pasta, telegrāfa, teleksa, telefaksa, mārketinga un mākslas darbu taksācijas izdevumi, kā arī citi izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību un nepieciešami tās nodrošināšanai, saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 78.9. apakšpunktā noteikts, ka atbilstoši likuma 11. panta trešās daļas 15. punktam fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir tiesīga ietvert ar saimnieciskās darbības ienākuma gūšanu saistītajās izmaksās izdevumus, ja tie pēc ekonomiskā satura un būtības ir saistīti ar minētās personas saimniecisko darbību un ir nepieciešami tās nodrošināšanai.

Līdz ar to fizisko personu ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos tiek ieskaitīti izdevumi, kas minēti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta trešajā daļā, Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” 78. punktā, kā arī citi pēc ekonomiskā satura un būtības saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi.

Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11. panta ceturtā daļa noteic, ka ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos netiek ieskaitīti izdevumi, kuri atbilstoši likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5. pantam nav uzskatāmi par tādiem izdevumiem, kas ir tieši saistīti ar saimniecisko darbību.

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 5. panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka pie izdevumiem, kas nav saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaitāmi arī ziedojumi vai dāvinājumi citām personām, galvojuma summas, kuras nodokļa maksātājam kā galviniekam ir jāizmaksā saskaņā ar galvojuma līgumu, atskaitījumi no peļņas, apgrozījuma vai cita bāzes lieluma, kurus nodokļa maksātājs veic pēc savas iniciatīvas, pēc tā īpašnieka rīkojuma vai saskaņā ar likumiem, un tādi izdevumi, kas ekonomiski nav saistīti ar nodokļa maksātāja saimniecisko darbību.

Reprezentācijas izdevumi nav iekļaujami fiziskās personas saimnieciskās darbības izdevumos, jo fizisko personu saimnieciskajai darbībai piemīt atšķirīgs raksturs salīdzinājumā ar iekšzemes uzņēmumiem atbilstoši likumā “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” noteiktajam.

Reprezentācijas izdevumi nav tieši saistīti ar saimniecisko darbību un nav iekļaujami saimnieciskās darbības izdevumos, savukārt reprezentējoša rakstura priekšmeti, piemēram, vizītkartes, ir iekļaujamas saimnieciskās darbības izdevumos.