Labdien! Jautājums par sanitāro aizsargjoslu ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. Likumā ir noteikts, ka attālumu mēra no objekta ārējās malas. Vai ietaise ir objekts? Kas ir atbildīgā valsts iestāde, kura kontrolē, vai attālums dabā ir noteikts pareizi? Kur jāvēršas, ja zemes īpašnieks konstatē, ka detālplānojumā noteiktais attālums neatbilst attālumam dabā? Aizsargjoslu likuma 60. pants noteic, ka īpašuma tiesību aprobežojumi, ja aizsargjosla atrodas uz īpašumā esoša zemes gabala, ierakstāmi zemesgrāmatā. Privātam zemes īpašumam pārklājas sanitārā aizsargjosla, kas noteikta ap notekūdeņu attīrīšanas ietaisi, līdz ar to ir ierobežojums, ka šajā zonā nevar būvēt jaunas ēkas. Kam ir jāieraksta zemesgrāmatā šis aprobežojums?
Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 24. panta 2. daļas 4. punktu (“Sanitāro aizsargjoslu uzdevumi un veidi”) aizsargjoslas tiek noteiktas ap atkritumu apglabāšanas poligoniem, atkritumu izgāztuvēm, ap izmantošanai pārtikā neparedzēto dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu lieljaudas sadedzināšanas uzņēmumiem vai pārstrādes uzņēmumiem un notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm. Ņemot vērā minēto, “ietaise” ir sanitārās aizsargjoslas objekts. Likuma 38. panta 8. daļa noteic, ka pašvaldību un atbildīgo valsts institūciju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kontroles veikšanas kārtību. Objektu īpašnieku vai valdītāju dienestiem kontroles un uzraudzības nolūkos atļauts apmeklēt aizsargjoslu teritorijas jebkurā laikā, iepriekš par to brīdinot zemes īpašnieku, bet, ja tiesības lietot zemi nodotas citai personai, – zemes lietotāju. Tādējādi, lai noskaidrotu, kuras iestādes (uzņēmuma) kompetencē atrodas konkrētā attīrīšanas iekārta (vai tās daļa), jums ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā ar informācijas pieprasījumu. Pēc tam, pieaicinot atbildīgo uzņēmumu, varat konstatēt neatbilstības dabā attiecībā uz detalplānojumā noteikto (ja tādas ir).
Aprobežojumu, kas izriet no ūdens un kanalizācijas tīkla ekspluatācijas aizsargjoslas, jāievēro jaunas būvniecības gadījumā (piemērojot likuma 60. pantu). Ja nekustamajā īpašumā atrodas ūdensapgādes komunikācijas, jāņem vērā Aizsargjoslu likumā noteiktie ierobežojumi, kuri respektējami neatkarīgi no tā, vai aprobežojumi ir ierakstīti zemesgrāmatā vai attēloti teritorijas plānojumā (Augstākās tiesas 28.05.2020. spriedums Nr. SKA-77/2020 (A420170116)). Ņemot vērā minēto, neatkarīgi no tā, vai ierobežojumi ir vai nav ierakstīti zemesgrāmatā (ja tie ir atspoguļoti detālplānojumā), tie ir saistoši zemes īpašniekam.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
