Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Ir iegādāts dzīvoklis (dzīvoklis ir atsevišķs īpašums) 4 dzīvokļu mājā. Ir koplietošanas zeme. Atsevišķi šķūnītis, pagrabs, nelegāli uzcelta būve: garāža. Pieder 1/4 domājamā daļa zemes, kā arī 1/4 daļa no pagraba. Cilvēki, kuri tur dzīvo jau vairāk nekā 60 gadus, nedod ne pagraba, ne iebraucamo vārtu atslēgas. Apgalvo, ka iepriekšējie dzīvokļa īpašnieki neko nav maksājuši. Nav piedalījušies remontos, tas ir, vārtu, žoga, pagraba remontos. Vai viņi tā drīkst rīkoties? Mēs esam jaunie īpašnieki. Pēc manām domām, tas, kas bijis ar iepriekšējiem dzīvokļa īpašniekiem, uz mums neattiecas. Zemesgrāmatā ir rakstīts viss, kas mums pieder. Visi kadastra numuri.
Civilikuma 1067. pants nosaka: īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.
Savukārt Civillikuma 1068. panta pirmajā daļā ir norma, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.
LV portāls publikācijā “Kopīpašums un tā zemūdens akmeņi (II)” Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Jānis Lapsa skaidro, ka, iegādājoties kopīpašuma domājamo daļu, vēlams ar līgumu noteikt tā lietošanas kārtību un šo līgumu nostiprināt zemesgrāmatā. Līgums būtu jāsastāda gan par pagraba, gan zemes īpašuma lietošanu.
Kopīpašniekiem iepriekšminētais līgums jāsastāda, savstarpēji vienojoties, vai jāvēršas tiesā ar prasību noteikt kopīpašuma lietošanas kārtību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
