Saistībā ar koronavīrusa izraisītās infekcijas slimības Covid-19 izplatību valstī ir ieviesti vairāki ierobežojoši pasākumi, kuri apkopoti Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”. 

Noteikumu 14. punkts paredz, ka no 17. augusta pasākumu vai saimniecisko pakalpojumu sniegšanas vietā vienlaikus uzturas ne vairāk kā:

• 1000 cilvēku iekštelpās;
• 3000 cilvēku ārtelpās.

Rīkojot pasākumu vai sniedzot saimniecisko pakalpojumu, tā organizatoriem ir jāievēro vēl citi papildu nosacījumi. Viens no tiem – katram apmeklētājam telpā tiek nodrošināti ne mazāk kā 3 m² no pasākuma norises vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietas platības. Tāpat vietās, kur iespējams, ir jāievēro 2 metru distance starp apmeklētājiem.

Lai atvieglotu ierobežojošās prasības kultūras pasākumu rīkotājiem, kam ir svarīgi, ka pasākumu apmeklē pēc iespējas vairāk cilvēku, 1. augustā stājās spēkā grozījumi MK noteikumos Nr. 360.

Proti, noteikumi tika papildināti ar 16.¹ punktu, kurā ir noteikts: ja apmeklētāji atrodas fiksētās un personalizētās sēdvietās, tad prasības nodrošināt 3m² uz personu un ievērot 2 metru distanci neattiecas uz pasākumiem:

• muzejos;
• bibliotēkās;
• kultūras centros;
• izstāžu zālēs;
• brīvdabas estrādēs;
• teātru ēkās;
• koncertzālēs;
• kinoteātros;
• kongresu un konferenču centros;
• ar minētajām vietām saistītajās ārtelpās.

Tādos gadījumos minētajos pasākumos blakus sēdvietās var atrasties:

• ne vairāk kā divas personas, kas nav vienas mājsaimniecības locekļi;
• ne vairāk kā četras personas, kas ir vienas mājsaimniecības locekļi.

Starp katrām blakus esošajām attiecīgi divām vai četrām sēdvietām tiek nodrošināta viena metra distance vai aizsargbarjera. Pametot sēdvietu, personai joprojām ir jāievēro divu metru fiziskā distance no citiem pasākuma apmeklētājiem.

Fiksēt un personalizēt sēdvietu ir nepieciešams, lai tad, kad tiek saņemta informācija par to, ka pasākumā ir piedalījusies ar Covid-19 inficēta persona, būtu pēc iespējas ātrāk un efektīvāk iespējams apzināt kontakpersonas un veikt attiecīgus epidemioloģiskās drošības pasākumus. “Par personalizētu sēdvietu tiek uzskatīta tāda, par kuru pasākuma organizators nepieciešamības gadījumā var sniegt kontaktinformāciju (personas vārds, uzvārds, kontakttālrunis) SPKC epidemioloģiskās izmeklēšanas procesam,” LV portālam paskaidroja Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

Viņa norāda, ka Kultūras ministrija ir vērsusies pēc ieteikumiem un lūguma precizēt informāciju Datu valsts inspekcijā, kas ir sniegusi atbildi: attiecīgās personalizētās sēdvietas apmeklētāja identitāti apliecina tādi dokumenti kā personas pase, ID karte un personalizēts ielūgums. Par nepilngadīgajiem atbildību uzņemas vecāki, to identitāti apliecina ar skolēnu apliecībām vai pavadošais skolotājs.

Dati par personalizētajām sēdvietām tiks glabāti vienu mēnesi un pēc tam iznīcināti.

Runājot par personas datu aizsardzību, Vispārīgā datu aizsarzības regula pieļauj personas datu apstrādi, ja tai ir vismaz viens no sešiem regulā nosauktajiem tiesiskajiem pamatiem ([datu subjekta] piekrišana; līguma izpilde; juridisks pienākums; sabiedrības intereses; vitālo interešu aizsardzība; leģitīmo interešu ievērošana).

Šajā gadījumā veikt personu datu apstrādi ir pasākumu organizatoru juridisks pienākums, kas izriet no Ministru kabineta noteikumiem Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas savukārt izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu.

Šajā gadījumā vēl var runāt par visas sabiedrības interesēm monitorēt un ierobežot slimības izplatību.

Piemēram, Vispārīgās datu aizsardzības regulas 46. apsvērumā ir norādīts, ka “dažus apstrādes veidus var izmantot, pamatojoties gan uz svarīgām sabiedrības interesēm, gan uz datu subjekta vitālajām interesēm, piemēram, ja apstrāde ir vajadzīga humanitāros nolūkos, tostarp epidēmiju un to izplatīšanās monitoringam [..].”