Pilsonība ir tiesiska piederība pie noteiktas valsts. Pilsoņi ir personas, kuriem ir kādas valsts pilsonība. Uz pilsoņiem attiecas valsts likumos noteiktie pienākumi un tiesības. Personu piederību pie Latvijas pilsoņu kopuma nosaka Pilsonības likums, kura 1.¹ pantā teikts: “Latvijas pilsonība ir personas noturīga tiesiska saikne ar Latvijas valsti.”

Ja persona ir kādas valsts pilsonis, šai personai ir šīs valsts pilsonība: personai ir pilsoņa statuss.

Saskaņā ar Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Terminoloģijas komisijas lēmumu Nr. 75 “Par juridisko terminu pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais un pilsonība, pavalstniecība, valstspiederība izpratni” termini pilsonis un pilsonība lietojami attiecībā uz valstīm, kas ir republikas, savukārt termini pavalstnieks un pavalstniecība joprojām lietojami tikai attiecībā uz valstīm, kas ir monarhijas.

Atbilstoši publiski pieejamajai LZA Terminoloģijas komisijas akadēmiskajai terminu datubāzei “AkadTerm” ar jēdzienu “pilsonis” apzīmē pie valsts pastāvīgajiem iedzīvotājiem piederošu personu, uz kuru attiecas valsts likumos paredzētās tiesības un pienākumi, savukārt jēdziens “pilsonība” apzīmē personas, indivīda pilnu un atbildīgu, laikā un telpā noturīgu, tiesisku un politisku saikni ar konkrētu valsti. Pilsonības noturīgums laikā nozīmē to, ka personas pilsonība darbojas pastāvīgi no personas dzimšanas līdz nāvei vai arī no pilsonības iegūšanas līdz tās zaudēšanai. Pilsonības noturīgums telpā nozīmē to, ka persona nepārstāj būt attiecīgās valsts pilsonis arī tad, kad viņa uz laiku vai pavisam atstāj savas valsts teritoriju.