Visas saistības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai likumā nav noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Savukārt komerctiesībās un arī parādsaistībās saistošs ir Komerclikuma 406. pants, kas paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš.

Jāņem vērā, ka Komerclikuma 406. pantā minētais trīs gadu noilguma termiņš piemērojams no 2010. gada 1.  janvāra. Saistībām, kuras slēgtas pirms 2010. gada 1. janvāra, bet nav noilgušas, piemēro trīs gadu noilguma termiņu, kas skaitāms no 2010. gada 1. janvāra. Tomēr, ja pēc šāda aprēķina noilguma termiņš iznāk garāks par līdzšinējo noilguma termiņu, noilguma termiņš izbeidzas tajā dienā, kad tas būtu notecējis saskaņā ar Civillikumu vai citu normatīvo aktu.

Praksē ir gadījumi, kad atbilstoši Civillikuma 1896. pantam noilguma termiņš skaitāms no prasījuma tiesības nodibināšanas brīža. Gadījumos, kad saistības izpildīšanai jāgaida kreditora uzteikums vai atgādinājums, noilguma termiņš sākas nevis no uzteikuma dienas, bet gan no tā laika, kad kreditoram radusies tiesība uzteikt un kad vispār tāds uzteikums kļuvis iespējams. Ja līgumā komersants ir iekļāvis tādu noilguma termiņu, kas ir pretrunā ar pušu tiesiskās vienlīdzības principu un normatīvajiem aktiem, to var uzskatīt par netaisnīgu līgumu Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Noilgumu var pārtraukt, un tādā gadījumā termiņš sāk tecēt no jauna. Praksē tas notiek, ja parādnieks saņem atgādinājumu, pret viņu tiek celta prasība tiesā, kā arī tad, ja parādnieks pats atzīst parādu un to atmaksā noilguma tecēšanas laikā.

Ja šajā periodā no kreditora neesat saņēmusi rakstisku paziņojumu par parāda dzēšanu, kas pārtrauktu noilgumu, atbilstoši Komerclikuma 406. pantam prasījums noilgst triju gadu laikā.