Saskaņā ar Civillikuma 177. panta pirmo dalu līdz pilngadības sasniegšanai (219. p.) bērns ir vecāku aizgādībā. Un saskaņā ar šī panta trešo daļu rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Saskaņā ar Civillikuma 178. panta ceturto daļu vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.

Atsevišķa aizgādība tam vecākam, kuram tā ir nodibināta, palielina tiesību apjomu attiecībā pret bērnu vai bērniem.

Saskaņā ar Civillikuma 178.¹ panta pirmo daļu tam vecākam, kura atsevišķā aizgādībā bērns atrodas, ir visas no aizgādības izrietošās tiesības un pienākumi. Un saskaņā ar Civillikuma 178.¹ panta trešo daļu, ja mirst tas vecāks, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, kā arī tad, ja viņam nav iespējams aizgādību īstenot, to īsteno otrs vecāks, ja vien viņam nav atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības.

Tātad, ja mirst vecāks, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērni, aizgādību par bērniem var īstenot otrs bērna vecāks (ja viņam nav atņemtas vai pārtrauktas aizgādības tiesības).

Saskaņā ar Civillikuma 178.¹ panta otro daļu vecāku strīds par aizgādības tiesībām izšķirams, ņemot vērā bērna intereses un noskaidrojot bērna viedokli, ja vien viņš pats spēj to formulēt.

Tiesības noteikt bērna dzīvesvietu ir no aizgādības izrietošās tiesības. Ja tas vecāks, kuram nodibināta atsevišķa aizgādība, nepiekrīt tam, ka bērna dzīvesvieta tiktu noteikta pie otra vecāka, tad tas vecāks, kurš vēlas, lai bērnu dzīvesvieta tiktu noteikta pie viņa, ir tiesīgs vērsties tiesā ar attiecīgu prasību. Izskatot lietu, tiesa ņems vērā bērnu intereses.