Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Omi viņas dēls atveda no viņas deklarētās dzīvesvietas pie meitas (manas mammas), omei ir problēmas ar atmiņu, viņa nevienu nepazīst, atceras kaut ko no jaunības, bet neko ne par bērniem vai mazbērniem, mājās aicina svešus cilvēkus, tā mājās viņu nekad vienu neatstāj, gatavo viņai ēst un mazgā, bet pati staigā un iet uz labierīcībām, ir spējīga. Jādzer daudz dažādu recepšu zāļu, kuras arī dot mana mamma, jo omei pazudusi laika izjūta, vakaros visiem saka labrīt, var arī sasveicināties neskaitāmas reizes, runā par cilvēkiem, kuri nav dzīvi jau gadu desmitus. Tā jau gadu mani vecāki viņu aprūpē un uzmana. Jautājums – vai ome var būt kopjama persona manai mammai, vai mana mamma var saņemt kopšanas pabalstu? Kādi dokumenti nepieciešami, lai saņemtu kopšanas pabalstu? Vai jāgriežas pie kādiem speciālistiem, lai omi atzīst par kopjamu?
Īpašās kopšanas pabalstu piešķir cilvēkam ar invaliditāti, kuram sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem nepieciešama īpaša kopšana. Pabalstu piešķir personai, kurai Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀK) ir izsniegusi atzinumu par īpašas kopšanas nepieciešamību.
Šo pabalstu piešķir saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma 12.1 pantu un Ministru kabineta 2009.gada 22. decembra noteikumiem Nr. 1608 par pabalsta apmēru invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību.
Pabalsts invalīdam, kuram ir nepieciešama kopšana, ir 213,43 eiro mēnesī. Šādu pabalstu maksā pašam cilvēkam ar invaliditāti.
Ja ģimenei nepieciešama palīdzība, pašvaldības sociālajā dienestā var lūgt cilvēkam mājas aprūpi. Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz aprūpi mājās – pakalpojumu pamatvajadzību apmierināšanai personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ nevar sevi aprūpēt.
Likums nosaka:
(1) Ja personai nepieciešama aprūpe dzīvesvietā, pašvaldība vispirms izvērtē to, kādas iespējas nodrošināt nepieciešamo aprūpi ir ar šo personu kopā dzīvojošajiem ģimenes locekļiem vai personām, kurām ar aprūpējamo ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī ar viņu.
(2) Ja personas aprūpi nodrošina ģimenes locekļi, pašvaldība šos ģimenes locekļus atbalsta psiholoģiski, viņus konsultējot un apmācot, un, ja nepieciešams, arī materiāli.
(3) Ja persona dzīvo viena vai ar šo personu kopā dzīvojošie ģimenes locekļi vecuma, veselības stāvokļa vai nodarbinātības dēļ nevar nodrošināt tai nepieciešamo aprūpi, personai ir tiesības saņemt sociālās aprūpes pakalpojumu.
Konkrētāk pakalpojuma sniegšanas nosacījumus nosaka katra pašvaldība savos saistošajos noteikumos.
Likums paredz paša cilvēka vai viņa apgādnieku pienākumu apmaksāt aprūpi mājās – par konkrētu stundu skaitu. Savukārt pašvaldība noteic, kādos gadījumos par aprūpi mājās maksā ģimene, kādos – pašvaldība. Tas atkarīgs no ģimenes ienākumiem. Pašvaldība var būt noteikusi, ka maksā par aprūpi mājās kādam no tuviniekiem, kurš aprūpē nevarīgo cilvēku, šis maksājums nebūs liels. Turklāt ne visās pašvaldībās šāds materiālais atbalsts ir paredzēts.
Par iespējamo atbalstu jums jāinteresējas pašvaldības sociālajā dienestā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
