Valsts valodas centrā (VVC) informē: “VVC ieskatā konkrētajā situācijā pretrunas starp valsts valodas lietojuma pārbaudē konstatēto un, iespējams, arī faktu par administratīvā soda piemērošanu un starp valsts valodas prasmes apliecībā norādīto personas zināšanu un prasmju apjomu ne vienmēr ir saskatāmas.

VVC veiktās valsts valodas lietojuma pārbaudes laikā tiek pārbaudīta tikai personas spēja lietot valodu mutvārdos (pārbaude notiek intervijas formā), savukārt valsts valodas prasme, kas norādīta valsts valodas prasmes apliecībā, sastāv no četrām komponentēm: mutvārdu lietojuma, rakstīšanas, klausīšanās un lasīšanas. Tāpēc dažkārt praksē var saskarties ar situācijām, kad valsts valodas prasmes apliecībā ir norādīts, ka personas valsts valodas zināšanas un prasmes atbilst, piemēram, augstākā līmeņa 1. pakāpei (C1), bet centra veiktajā valsts valodas lietojuma pārbaudē tiek konstatēts, ka persona nelieto un nespēj lietot valsts valodu augstākā līmeņa 1. pakāpē (C1). Un šādos apstākļos tās nav viennozīmīgi atzīstamas par pretrunām.

Tāpat ir būtiski ņemt vērā, cik sen personai izsniegta valsts valodas prasmes apliecība. Ja valsts valodas prasmes apliecība izsniegta, piemēram, 1995. gadā un persona šajā laika posmā nav regulāri lietojusi valsts valodu, ļoti iespējams, ka savulaik apgūtās prasmes ir zudušas, un arī šādos apstākļos centrs valsts valodas lietojuma pārbaudes laikā var konstatēt, ka persona nespēj lietot valsts valodu nepieciešamajā apjomā.

Teorētiski šādos gadījumos var secināt, ka reālais personas valsts valodas zināšanu un prasmju apjoms neatbilst dokumentā norādītajam, tomēr centram nav deleģējuma šīs valsts valodas prasmes apliecības anulēt, kā arī sākotnēji būtu nepieciešams vērtēt šāda deleģējuma samērīgumu. Analoģijai var norādīt uz līdzīgiem apstākļiem, piemēram, ar autovadīšanas prasmēm: ja persona ilgstoši neizmanto iegūtās prasmes, tās likumsakarīgi laika gaitā zūd. Tomēr saskaņā ar normatīvo regulējumu tas nav pamats autovadītāja apliecības anulēšanai.

Centra ieskatā, lai šo problēmu risinātu, būtu lietderīgi izstrādāt jaunu regulējumu, saskaņā ar kuru būtu iespējams noteikt saprātīgu pārejas periodu veco valsts valodas prasmes apliecību anulēšanai un jaunu izsniegšanai, pēc nepieciešamības veicot atkārtotu valsts valodas prasmes pārbaudi.

Papildus centrs vēlas paskaidrot, ka par valsts valodas lietojuma pārbaudes rezultātiem vienmēr informē darba devēju. Un darba devējam tādējādi tiek piešķirtas ekskluzīvas tiesības pieņemt lēmumu, vai persona, kas nav spējīga lietot valsts valodu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā normatīvajos aktos noteiktajā apjomā, ir pietiekami profesionāla nolīgtā darba veikšanai un vai ir lietderīgi turpināt konkrētās darba tiesiskās attiecības, jo valsts valodas prasmes apliecības esamība pati par sevi nav darba devēju ierobežojošs fakts lēmuma pārtraukt darba tiesiskās attiecības pieņemšanā.”

Saistībā ar konkrētās pirmsskolas izglītības vadītājas rīcību aprakstītajā situācijā audzēkņu vecāki aicināti vērsties Izglītības kvalitātes valsts dienestā.