Manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā, atbilstoši Civillikuma 91. panta pirmās daļas 3. punktam ir laulātā atsevišķā manta. Ja laulības laikā iegūsiet mantojumu, tas būs jūsu atsevišķā manta. Saskaņā ar Civillikuma 100. panta pirmo daļu viena laulātā manta neatbild par otra laulātā saistībām, proti, piedziņu par viena laulātā parādiem nevar vērst uz otra laulātā atsevišķo mantu.

Par saistībām, ko laulātais noslēdzis personīgām vajadzībām (t. i., saistība nav noslēgta ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām) vai bez otra laulātā piekrišanas, šis laulātais atbilstoši Civillikuma 99. panta pirmajai daļai atbild vispirms ar savu atsevišķo mantu, bet, ja tās nepietiek, – ar savu daļu laulāto kopīgajā mantā. Tas nozīmē, ka parāda piedziņa var tikt vērsta uz laulātā daļu kopīgajā mantā – visā, ko laulības laikā laulātie ieguvuši kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību. Vienlaikus Civillikuma 100. panta trešajā daļā paredzēts: ja par viena laulātā parādiem vērsta piedziņa uz laulāto kopīgo mantu, otrs laulātais var prasīt mantas dalīšanu un viņa daļas atsvabināšanu no piedziņas.

Savukārt par saistībām, ko viens no laulātajiem noslēdzis ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, parāda piedziņa atbilstoši Civillikuma 96. panta otrajai daļai primāri tiek vērsta uz laulāto kopīgo mantu. Laulātais, kurš noslēdzis saistību, atbild ar savu mantu tad, ja laulāto kopīgās mantas nepietiek. Otrs laulātais par šīm saistībām ar savu mantu atbild tikai tad, ja pēc saistības saņemtais izlietots ģimenes vai kopīgās mājsaimniecības vajadzībām.

Manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības, saskaņā ar Civillikuma 91. panta pirmās daļas pirmo punktu ir laulātā atsevišķā manta. Kā minēts, piedziņu par viena laulātā parādiem nevar vērst uz otra laulātā atsevišķo mantu. Savukārt attiecībā uz īpašumu, kas kopīgi iegādāts pirms laulības noslēgšanas, jānorāda, ka Civillikuma 1067. panta pirmā daļa noteic: īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, ir kopīpašuma tiesība. Kopīpašniekam pieder nevis visa kopīpašumā esošā lieta, bet gan šīs lietas domājamā daļa, līdz ar to parāda piedziņa ir vēršama uz kopīpašniekam piederošo domājamo daļu.