Saskaņā ar Civilprocesa likuma 549. panta pirmo daļu tiesu izpildītājs uzsāk izpildu darbības pēc piedzinēja rakstveida pieteikuma un likumā noteiktajos gadījumos pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, atbildīgās iestādes vai pēc tiesas iniciatīvas, pamatojoties uz izpildu dokumentu. Tātad kreditoram, lai piedzītu uzturlīdzekļu parādu, jāvēršas pie tiesu izpildītāja, iesniedzot viņam rakstveida pieteikumu un izpildu dokumentu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 546. panta pirmo daļu izpildu dokumentu var iesniegt piespiedu izpildei 10 gadu laikā no tiesas vai tiesneša nolēmuma spēkā stāšanās dienas, ja likumā nav noteikti citi noilguma termiņi. Savukārt saskaņā ar šā panta otro daļu, ja pēc tiesas sprieduma tiek piedzīti periodiski maksājumi, izpildu dokuments saglabā savu spēku visu periodu, uz kuru piespriesti maksājumi, bet termiņa tecējums, kas paredzēts šā panta pirmajā daļā, sākas no katra maksājuma izbeigšanās dienas.

Tas attiecas uz piespiedu izpildes uzsākšanu. Civilprocesa likumā nav noteikts termiņš, līdz kuram var īstenot uzturlīdzekļu parāda piespiedu piedziņas (izpildes) procesu. Tātad, ja rakstveida pieteikums un izpildu dokuments tika iesniegts zvērinātam tiesu izpildītājam 2009. gadā, ievērojot šo dokumentu iesniegšanas termiņu (ja process ir uzsākts), tad izpildu procesam nav nolikts termiņš, līdz kuram tas ir veicams.

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 10. panta pirmo daļu iesniedzējam ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no fonda, ja vienlaikus pastāv šādi apstākļi: 1) iesniedzējam un bērnam ir Latvijas Republikā piešķirts personas kods un deklarēta dzīvesvieta Latvijas Republikā; 2) bērns ir iesniedzēja aprūpē, izņemot gadījumu, kad pilngadīga persona ir iesniegusi iesniegumu par uzturlīdzekļu izmaksu savam uzturam; 3) pilngadīga persona turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai; 4) iestājies viens no šā likuma 3. panta pirmajā daļā minētajiem gadījumiem.

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 3. panta pirmo daļu fonds ir valsts budžetā paredzētais līdzekļu kopums. Ar fonda līdzekļiem tiek nodrošināti bērni līdz pilngadības sasniegšanai, kā arī personas pēc pilngadības sasniegšanas, ja tās turpina iegūt pamatizglītību, vidējo izglītību, arodizglītību vai speciālo izglītību Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā līdz 21 gada vecuma sasniegšanai, jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) vecāks nenodrošina bērnam uzturlīdzekļus vismaz šā likuma 13. panta 2.² daļā noteiktajā apmērā un nepastāv kāds no šā likuma 11. panta piektajā daļā minētajiem apstākļiem; 2) parādnieks nepilda tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem un no zvērināta tiesu izpildītāja saņemtas ziņas, ka parādnieks nav paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu noteiktajā termiņā ieskaitījis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā paziņojumā norādīto summu. Savukārt saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 12. panta otro daļu, fonda administrācija pieņem lēmumu par uzturlīdzekļu izmaksu arī tādā gadījumā, ja no zvērināta tiesu izpildītāja nav saņemtas ziņas, ka parādnieks nav paziņojumā par pienākumu izpildīt nolēmumu noteiktajā termiņā ieskaitījis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā paziņojumā norādīto summu, bet parādniekam Latvijas Republikā nav deklarētas dzīvesvietas, mantas vai darbavietas vai parādniekam ir pasludināts maksātnespējas process un tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem nav iespējams iesniegt izpildei Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tātad uzturlīdzekļu parāda piedzinējam ir tiesības vērsties Uzturlīdzekļu garantiju fondā, ja parādnieks nepilda tiesas nolēmumu par uzturlīdzekļu piedziņu vai vienošanos par uzturlīdzekļiem un no zvērināta tiesu izpildītāja saņemtas ziņas, ka parādnieks nav paziņojumā noteiktajā termiņā ieskaitījis zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā paziņojumā norādīto summu vai arī Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 12. panta otrajā daļā minētajos gadījumos.