Ja kopīpašnieki nav vienojušies par kopīpašuma lietošanu, tad, ņemot vērā Civillikuma 1068. pantu, rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.

Neviens atsevišķs kopīpašnieks nevar bez visu pārējo piekrišanas ne apgrūtināt kopīpašuma priekšmetu ar lietu tiesībām, ne atsavināt to visā tā sastāvā vai pa daļām, ne arī kaut kādi to pārgrozīt. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesības protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu.

Tas nozīmē, ka otrs kopīpašnieks nevar rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu vienpersoniski, piemēram, ielaižot nekustamajā īpašumā īrniekus. Šajā gadījumā Jums ir tiesības protestēt pret šādu viena kopīpašnieka rīcību. Turklāt vainīgajam kopīpašniekam ir pienākums atlīdzināt šādas rīcības dēļ pārējiem kopīpašniekiem nodarītos zaudējumus. Jums ir tiesības celt tiesā prasību par minētā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, pamatojoties uz Civillikuma 1068. panta pirmo daļu.

Pamatojoties uz Civillikuma 1073. pantu, ja viens no kopīpašniekiem izdomā pārdot savu domājamo daļu, tad otram kopīpašniekam divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (Civillikuma 2060. panta otrā daļa un Civillikuma 2062. pants), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ, – izpirkuma tiesība (Civillikuma 1381. pants un turpmākie panti).

Savukārt, ja kopīpašnieki nevar vienoties par kopīpašuma lietošanu, pamatojoties uz Civillikuma 1074. pantu un 1075. pantu, Jums ir tiesības iesniegt prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu.