Kriminālprocesa likuma (KPL) 6. nodaļā “Cietušais un viņa pārstāvība” ir detalizēti norādīts, kas ir cietušais, kā par tādu kļūst un kādas ir cietušā tiesības, kamēr lieta nonāk līdz tiesai un arī lietas izskatīšanas laikā, proti:

• cietušā tiesību vispārīgie principi – KPL 97. pants;
• cietušā pamattiesības kriminālprocesā – KPL 97.¹ pants;
• cietušā tiesības pirmstiesas kriminālprocesā – KPL 98. pants;
• cietušā tiesības pirmās instances tiesā – KPL 99. pants;
• cietušā tiesības apelācijas instances tiesā – KPL 100. pants;
• cietušā tiesības kasācijas instances tiesā – KPL 101. pants.

Ar grozījumiem KPL, kas stājās spēkā 2018. gada 1. septembrī, no KPL tika izslēgts kriminālprocesa reģistrs, taču šis fakts nav mazinājis nedz cietušā tiesības, nedz procesa virzītāja pienākumu sadarboties ar cietušo kriminālprocesā. Iepriekš reģistrā bija pieejama informācija par:

• kriminālprocesa uzsākšanu, nodarījuma juridisko kvalifikāciju un turpmāko virzību;
• personas atzīšanu par aizdomās turēto un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;
• personas saukšanu pie kriminālatbildības un nodarījuma juridisko kvalifikāciju;
• drošības līdzekli;
• mantas arestu;
• amatpersonām, kuras veic konkrētu kriminālprocesu;
• personas tiesību ierobežošanas termiņu pirmstiesas kriminālprocesā;
• piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanas procesa uzsākšanu;
• juridiskās personas pārstāvi.

Kā iepriekš LV portālam skaidrojis Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors Māris Leja, cietušais atbilstoši KPL 333.¹ panta pirmajai daļai informāciju, kas savulaik bija pieejama kriminālprocesa reģistrā, var saņemt, rakstot iesniegumu attiecīgajam procesa virzītājam – policijai vai prokuratūrai, kurā lieta atrodas.

Ja izmeklētājs atsakās informēt cietušo par personām, kurām kriminālprocesā tika piešķirts aizdomās turētā statuss, klasificējot šo informāciju par izmeklēšanas noslēpumu, atbilstoši KPL 337. pantam cietušajam ir tiesības iesniegt sūdzību. Sūdzība jāadresē un jāiesniedz amatpersonai vai institūcijai, kura ir tiesīga to izlemt. Sūdzību var iesniegt arī amatpersonai, kuras rīcība vai lēmums tiek pārsūdzēts.

Sūdzību par izmeklētāja vai izmeklētāja tiešā priekšnieka rīcību vai lēmumiem nodod izlemšanai uzraugošajam prokuroram, par prokurora rīcību vai lēmumiem: amatā augstākam prokuroram.