Šajā gadījumā ir svarīgi nošķirt tiesiskā darījuma saturu. Ja darījumā tika noslēgts pirkuma un pārdevuma līgums, tad atbilstoši Civillikuma 2002. pantam pirkums ir līgums, ar ko viena puse apsola otrai par norunātas naudas summas samaksu atdot zināmu lietu vai tiesību. Pirkuma līgums ir atlīdzības līgums, un tas satur divus pretēji vērstus apsolījumus: dot lietu un pretī dot norunāto naudas summu. Parasti pirkuma un pārdevuma līguma nosacījumi ir vērsti uz mērķi pārdot īpašumu par noteiktu samaksu un nesatur līguma punktus par uztura došanu.

Uztura došana ir cits tiesiska darījuma veids, kas atšķiras no pirkuma un pārdevuma līguma, jo ir vērsts uz mērķi dot uzturu mantas atsavinātājam. Šāda tiesiska darījuma rezultāts ir uztura līguma noslēgšana, ko reglamentē Civillikuma 2096.–2106. pants, kas juridiski dod tiesības mantas atsavinātājam uz līgumā noteiktajiem uztura līdzekļiem līdz pat mūža beigām.