Kā Jūs jau to pamatoti norādījāt jautajumā, lai veiktu kopīpašuma videonovērošanu ar datu saglabāšanu, ir nepieciešams saņemt dzīvokļa īpasnieku kopības lēmumu (atļauju). Savukārt, ja kāda persona slepus veic šādas telpas novērošanu ar ieraksta saglabāšanu bez īpašnieku kopības lēmuma, tad šāda rīcība ir kvalificējama kā prettiesiska fizisko personas datu apstrāde.

Aizdomas par šādu rīcību vēl nav pietiekams pamats sūdzības iesniegšanai Datu valsts inspekcijā.

Lai uzskatītu, ka Jūsu personas dati ir apstrādāti, ir jāiegūst pietiekams pierādījumu pamats (piemēram, kāds dzīvokļa īpašnieks būtu publicējis šādu videoierakstu sociālajos tīklos vai citur).

Savukārt, ja šāda datu apstrāde būtu tiesiska (būtu pieņemts dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums), par videonovērošanas veikšanu (pirms iekļūšanas videonovērošanas zonā) datu subjektam ir jāsniedz Vispārīgās datu aizsardzības regulas 3016/679 13. pantā paredzētā informācija. Pamatā šāda informācija tiek sniegta videonovērošanas brīdinājuma zīmes veidā.

Līdz ar tiesiskā regulējuma maiņu 2018. gada 25. maijā tika atcelts Fizisko personu datu aizsardzības likums un tika uzsākta regulas tiešā piemērošana visās Eiropas Savienības valstīs. Minētā regula neparedz prasības pārzinim veikt datu apstrādes reģistrāciju Datu valsts inspekcijā (kā tas bija iepriekš). Ar regulas piemērošanu tiek noteiktas prasības, kas jāievēro pārzinim (regulas 5. pants), kā arī tiek noteikti tiesiskie pamati datu apstrādei (regulas 6. pants).