Bērna tēva iniciatīva pirkt savam bērnam dāvanas, apmaksāt dažādas aktivitātes un nodrošināt kabatas naudu ir normāla un apsveicama rīcība, taču tie nav uzskatāmi par uzturlīdzekļiem, kas paredzēti, lai māte, pie kuras dzīvo bērni, varētu īstenot viņu aprūpi.

Civillikuma 177. pants noteic, ka līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Civillikuma 179. pants paredz abu vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Savukārt atbilstoši Civillikuma 178. pantam, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās, taču bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Tātad, ja bērns dzīvo pie mātes, viņai ir tiesības saņemt uzturlīdzekļus no bērna tēva, lai īstenotu kopīgā bērna aprūpi.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzturlīdzekļi ir paredzēti noteiktam mērķim – bērna aprūpei, kuru īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo. Ja bērns atrodas mātes ikdienas aprūpē, bērna tēvam uzturlīdzekļi bērna uzturam būtu jānodod bērna mātei, savukārt papildu kabatas nauda, dāvanas bērnam uzskatāma par tēva brīvo gribu sniegt papildu atbalstu.

Tiesa, Uzturlīdzekļu garantiju fonda likuma 17. panta pirmās daļas 4. punkts paredz iesniedzēja pienākumu informēt fonda administrāciju par apstākļiem, kas ietekmē viņa tiesības saņemt uzturlīdzekļus, ja iesniedzējs (šajā gadījumā – bērnu māte) ir saņēmis uzturlīdzekļus no parādnieka un ja uzturlīdzekļu maksājumi veikti ar trešās personas starpniecību (izņemot zvērinātu tiesu izpildītāju), iesniegumā norādot saņemto uzturlīdzekļu apmēru un datumu, kad uzturlīdzekļi saņemti.

Taču vēršam uzmanību, ka šī norma nerunā par dāvanām, kuras ir pasniegtas bērnam. Precīzāku padomu, kā rīkoties šādā gadījumā, sniegs fonda administrācija.