No jautājuma nav saprotams, par kādu policiju (valsts vai pašvaldības) un lēmumu ir runa.

LV portāls vērš uzmanību, ka visai informācijai, arī par lēmuma pārsūdzēšanas iespējām un termiņu, jābūt atrodamai administratīvajā protokolā vai lēmumā par lietvedības uzsākšanu.

Ja lēmumā nav norādītas pārkāptās tiesību normas (konkrēts likuma pants, tā daļa un punkts), kas nozīmē, ka persona pienācīgā veidā nav informēta par sev uzrādītās apsūdzības raksturu, šāds lēmums būtu atceļams. Taču, ja lēmumā nav norādīta tā pārsūdzības kārtība, personas tiesības tas nekādi neietekmē, jo personai tiesības pārsūdzēt lēmumu ir piešķirtas ar likumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 274. pantā noteikts, ka lēmumā norāda:

• tās institūcijas nosaukumu (amatpersonas vārdu, uzvārdu, amatu), kura pieņēmusi lēmumu;
• koleģiālās institūcijas sastāvu, ja lietu izskatījusi koleģiālā institūcija;
• lēmuma numuru;
• lietas izskatīšanas datumu;
• ziņas par personu, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un šīs personas pārstāvi vai aizstāvi;
• faktisko un tiesisko apstākļu konstatējumu (norāda pierādījumus, uz kuriem pamatoti secinājumi, un argumentus, uz kuru pamata pierādījumi noraidīti);
• lietas izskatīšanā konstatētos apstākļus, kuri mīkstina vai pastiprina atbildību par administratīvo pārkāpumu;
• protokola par administratīvo pārkāpumu numuru, izņemot gadījumus, kad administratīvā pārkāpuma protokolu nesastāda;
• normatīvo aktu, kas paredz atbildību par attiecīgo administratīvo pārkāpumu (norādot arī normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu);
• lietā pieņemto lēmumu;
• norādi, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt;
• pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā;
• turpmāko rīcību ar izņemtajām mantām, dokumentiem, kā arī ar iemaksāto garantijas naudu.

Administratīvā pārkāpuma lietās, kuras izskata un kurās lēmumu pieņem uzreiz pēc pārkāpuma konstatēšanas, iepriekš norādītās ziņas ietver administratīvā pārkāpuma protokolā.

LAPK 250. pantā noteikts, ka protokolu par administratīvo pārkāpumu nesastāda, ja LAPK  247. pantā minētās personas pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu un tajā ir ietvertas šā kodeksa 248. panta pirmajā un otrajā daļā minētās ziņas.

Atbilstoši LAPK 279. pantam administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto institūcijas (amatpersonas) lēmumu var pārsūdzēt augstākā iestādē persona, kura saukta pie administratīvās atbildības, un cietušais, kā arī aizskartais mantas īpašnieks – daļā par savu mantu. Ja augstākas iestādes nav, lēmumu var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā.

Saskaņā ar LAPK 238.¹ pantu augstāka iestāde ir tās iestādes augstāka amatpersona, kuras kompetencē ir administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana.

Proti, ja lēmumu pieņēma Valsts policijas (VP) Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa inspektors, to var pārsūdzēt, rakstot iesniegumu VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa vadībai. Ja lēmumu pieņēma Kuldīgas novada pašvaldības policijas darbinieks, to var pārsūdzēt, rakstot iesniegumu Kuldīgas novada pašvaldības policijas priekšniekam.

Sūdzība jāiesniedz institūcijai (amatpersonai), kura pieņēmusi lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Institūcija (amatpersona) sūdzību ar lietas materiāliem septiņu dienu laikā nosūta izskatīšanai pēc piekritības.

LAPK 280. pantā noteikts, ka sūdzībā jānorāda:

• tās institūcijas (amatpersonas) nosaukums, kurai adresēta sūdzība;
• sūdzības iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai – nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja sūdzību iesniedz juridiskās personas pilnvarots pārstāvis, – arī šā pārstāvja vārds, uzvārds un dzīvesvieta vai cita adrese, kurā viņš ir sasniedzams;
• lēmums, par kuru iesniedz sūdzību;
• informācija, kādā apjomā lēmumu pārsūdz un kā izpaužas lēmuma nepareizība;
• sūdzības iesniedzēja prasījums;
• sūdzībai pievienotie dokumenti;
• sūdzības sastādīšanas laiks.

Sūdzību paraksta iesniedzējs vai juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.

Vienlaikus jānorāda, ka sūdzību administratīvā pārkāpuma lietā var iesniegt 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas. Nokavēto procesuālo termiņu var atjaunot iestāde, kas ir tiesīga lietu izskatīt, pēc sūdzības iesniedzēja motivēta lūguma, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslu par attaisnojošu.

Pārsūdzot lēmumu par administratīvā soda piemērošanu, svarīgi ir norādīt, kā ir izpaudusies lēmuma nepareizība. Ja attiecīgo lēmumu par administratīvo pārkāpumu atstās negrozītu, Jums ir tiesības augstākas iestādes pieņemto lēmumu pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā 10 darba dienu laikā no pilna lēmuma paziņošanas dienas.

Kuldīgas novada pašvaldības policijas un VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa kontaktinformāciju var meklēt šeit.

Iesniegumu Kuldīgas novada pašvaldības policijai vai VP Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirknim var iesniegt:

• klātienē;
• sūtot vēstuli pa pastu uz attiecīgās institūcijas adresi;
• pa e-pastu (ja dokumentu iesniedz ar e-parakstu).