Krimināllikuma (KL) 185. pants nosaka:

(1) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

(2) Par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tā izdarīta ar dedzināšanu vai citādā vispārbīstamā veidā vai ja tā izdarīta lielā apmērā, vai ja tās rezultātā vainīgā neuzmanības dēļ iestājusies cilvēka nāve vai izraisītas citas smagas sekas, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Saskaņā ar judikatūru (Augstākās tiesas 07.08.2018. lēmums Nr. SKK-408/2018 (11903026617)) Krimināllikuma 185. panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma priekšmets ir bojātā vai iznīcinātā manta vai mantas bojātā vai iznīcinātā daļa, ja to iespējams nodalīt un atsevišķi novērtēt. Kaitējuma kompensāciju veido noziedzīgā nodarījuma priekšmeta vērtība un atjaunošanas izdevumi. Tādējādi, ja manta nav iznīcināta vai bojāta, tad neiestājas KL 185. pantā paredzētie priekšnosacījumi.

Jūsu aprakstītajā situācijā runa ir par piekļuves tiesību ierobežošanu mantai (pašai mantai paliekot neskartai). Ņemot vērā minēto, personas darbības nav kvalificējamas pēc KL 185. panta.

Pirmšķietami šādā situācijā būtu piemērojamas KL 179. panta normas, t. i.:

(1) Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu vai izšķērdēšanu, ja to izdarījusi persona, kurai šī manta uzticēta vai kuras pārziņā tā atradusies (piesavināšanās), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.