“Latvijā esam redzējuši stabilu progresu diabēta aprūpē – no modernu medikamentu pieejamības līdz integrētai profilakses un ārstēšanas pieejai, kas ietver arī Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāna iniciatīvas un citus sabiedrības veselības politikas pasākumus. Mūsu mērķis ir turpināt šo virzienu,” uzsvēra veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Tikšanās laikā īpaši akcentēta diabēta komponentes nozīme Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2025.–2027. gadam, iekļaušana Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna projektā un Rīcības plānā liekā svara un aptaukošanās mazināšanai. Pasākumi paredz uzlabot diagnostikas iespējas, ārstēšanas uzsākšanu, pacientu uzraudzību un zāļu pieejamību. Mērķtiecīga plānoto un nepieciešamo pasākumu īstenošana ir cieši saistīta ar finansējuma pieejamību, tāpēc diskusijas tiks turpinātas, kā uzlabot aprūpi un pakāpeniski uzsākt jaunus valsts apmaksātus pakalpojumus – prioritāti 1.tipa cukura diabēta pacientiem.
“Pacienti gaida pozitīvu signālu, ka valsts soli pa solim virzās uz plašāku atbalstu. Mūsdienīgas aprūpes pamatā ir apmācība, glikēmijas paškontrole, efektīva un droša medikamentozā terapija un kvalitatīva uzraudzība gan ģimenes ārsta, gan speciālista vadībā,” sarunas laikā norādīja Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja r. Kristīne Geldnere.
Pēdējo gadu laikā ir paplašināta ģimenes ārstu iesaiste diabēta pacientu ārstēšanā, un ir būtiski šo iesaisti turpināt paplašināt, tostarp nodrošinot mūsdienīgu terapiju un medikamentu nozīmēšanu pacientiem, piemēram, GLP-1, SGLT-2 un citu grupu jaunās zāles. Tas attiecas arī uz ilgstošas darbības insulīna preparātiem un medikamentiem, kurus būtu jālieto plašākām pacientu grupām agrīnākās slimības stadijās, lai mazinātu infarkta, insulta un citu smagu komplikāciju risku.
Tāpat kompensējamo zāļu sarakstā endokrinoloģijas jomā veiktas vairākas izmaiņas – iekļautas jaunas zāles, atviegloti izrakstīšanas nosacījumi un paplašinātas speciālistu iespējas nozīmēt terapiju. Tas atvieglo pacientu piekļuvi mūsdienīgai ārstēšanai.
Pasaules Veselības organizācijas dati apliecina, ka diabēta izplatība turpina pieaugt visā pasaulē, īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Latvijā 2023. gadā cukura diabēts bija diagnosticēts jau 100 tūkstošiem cilvēku, un šis skaits salīdzinājumā ar 2016. gadu ir ievērojami pieaudzis. Speciālisti atgādina – moderni medikamenti ir tikai daļa no panākumiem, jo ārstēšanas rezultāti ir atkarīgi no pacienta līdzestības: veselīga uztura, fizisko aktivitāšu un regulāras veselības kontroles.
Ceturtdien sarunā ar Veselības ministrijas vadību un speciālistiem piedalījās pārstāvji no Latvijas Diabēta federācijas, Latvijas Diabēta asociācijas, Latvijas Endokrinoloģijas asociācijas, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes.
