Otrdien, 12. augustā, valdībā izskatīts informatīvais ziņojums “Par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu”, kura secinājumi kalpos par pamatu turpmākai rīcībai un dialogam ar sociālajiem partneriem.
“Kopš 2019. gada, kad darbnespējas lapas sāka izsniegt elektroniski, mums ir iespēja sistemātiski iegūt un analizēt datus. Diagnoze tajās šobrīd nav obligāta, un datu analīze rāda, ka 80% gadījumu trūkst pilnvērtīgas informācijas par saslimšanām un to izplatību, ierobežojot spēju pamatot veselības aprūpes attīstības lēmumus. Lai to mainītu, jau esam uzsākuši sarunas ar ārstiem, vienlaikus stingri ievērojot sensitīvo datu aizsardzību un nodrošinot, ka informācija būs pieejama tikai veselības nozarei, kā tas ir bijis arī līdz šim. Šādi mēs spēsim labāk izprast tendences un veidot uz pierādījumiem balstītu veselības aprūpes politiku,” komentē Veselības ministrijas valsts sekretāre Agnese Vaļuliene.
Analizējot VM rīcībā esošos datus, konstatēts, ka 80,4% gadījumos kā klasificētais cēlonis tiek noradīts “cits cēlonis”, taču ņemot vērā, ka diagnozes norādīšana nav obligāta, nav iespējams secināt, kuru slimību (cēloņu) dēļ visbiežāk tās tiek atvērtas. Tādēļ Veselības ministrija rosina gadījumos, kad izraksta DNL ar cēloni “cits cēlonis”, DNL pievienot informāciju arī par diagnozi, kas ir pieejama tikai veselības sektoram. Diagnozes norādīšana darbnespējas lapās sniegs precīzu informāciju par saslimstības struktūru, ļaujot pamatoti plānot un mērķtiecīgi sadalīt finanšu resursus dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Tāpat ministrija rekomendē pēc noteikta perioda DNL anulēt, ja ilgstoši nenotiek informācijas aktualizēšana.
Starp klasificētajiem DNL izsniegšanas iemesliem, kuros tas norādīts, izplatīts cēlonis ir nelaimes gadījumi darba vietā, tādēļ ministrija aicina izstrādāt konkrētus pasākumus darba devēju informētībai un zināšanu paplašināšanai, darba vides risku novērtēšanai, darbinieku apmācībām un darbinieku veselības veicināšanai.
Lai gan šobrīd nav aizliegts darbiniekam un darba devējam savstarpēji vienoties par darbinieka darba pienākumu nepildīšanu dažas dienas gadā akūtu slimību gadījumā, neizmantojot DNL, praksē šādu vienošanos nav iespējams panākt dažādu iemeslu dēļ - tā rezultātā nodarbinātajam ir nepieciešams atvērt DNL uz vienu līdz trīs dienām. VM aicina turpināt diskusiju ar sociālajiem partneriem par elastīga un sistemātiska risinājuma ieviešanas iespēju gadījumos, kad darbiniekam ir īslaicīgi un pārejoši veselības traucējumi, kas liedz pilnvērtīgi veikt darbu.
E-veselības sistēmas dati liecina, ka 2024. gadā kopumā izsniegtas 1 197 604 darbnespējas lapas, no kurām gandrīz puse – A lapas, ko apmaksā darba devējs. Uz 1–3 dienām tika izrakstītas 62 052 jeb 11,6% no kopējā A DNL skaita, savukārt 73,4% A DNL, kas tika uzreiz atvērtas uz 9 dienām, tika turpinātas kā B DNL. Vienlaikus analizētie dati neliecina par tendenci, ka kāda konkrēta ārstniecības iestāde vai persona izsniegtu DNL ilgāk nekā pacientam turpinās darbnespēja. Tāpat nav pārliecinošu datu, kas norādītu, ka tās DNL, kas uzreiz ir atvērtas uz 9 - 10 dienām, būtu izsniegtas nepamatoti. Analizējot datus, netika novērota korelācija starp brīvdienām/svētku dienām, skolēnu brīvlaikiem un atvērto DNL skaita pieaugumu.
Veselības inspekcija 2024. gadā izskatīja 495 darba devēju sūdzības par DNL izsniegšanu. No tām 117 jeb 32% gadījumos tika veiktas korektīvas darbības – piemēram, saīsināts darbnespējas periods, mainīts DNL cēlonis. DNL pilnībā anulētas 30 gadījumos (6%), savukārt 2023. gadā –7 gadījumos. VM uzskata, ka līdzšinējā pieeja – individuālu gadījumu izskatīšana, ko veic Veselības inspekcija, – pie pašreizējā apjoma ir jāsaglabā.
Šie dati tagad pieejami arī interaktīvā formātā, ļaujot nozares speciālistiem un pētniekiem analizēt darbnespējas iemeslus pēc vecuma, dzimuma un citiem rādītājiem, kas ir solis uz atvērtu un pierādījumos balstītiem lēmumiem: Statistikas dati par darbnespējas lapām | Veselības ministrija.
