Vietējā pašvaldība izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības attīstības stratēģiju, attīstības programmu, teritorijas plānojumu, lokālplānojumus, detālplānojumus un tematiskos plānojumus. Teritorijas attīstības plānošanas likumā definēts: detālplānojums ir detalizēts vietējās pašvaldības teritorijas daļas plānojums, kuru izstrādā, lai noteiktu prasības konkrētu zemes vienību izmantošanai un apbūves parametriem, kā arī precizētu zemes vienību robežas un aprobežojumus.

Detālplānojumā atbilstoši mēroga noteiktībai detalizē un konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteiktajā funkcionālajā zonējumā paredzētos teritorijas izmantošanas veidus un aprobežojumus, nosakot prasības katras zemes vienības teritorijas izmantošanai un apbūvei.

Detālplānojumu izstrādā pirms jaunas būvniecības uzsākšanas vai zemes vienību sadalīšanas, ja tas rada nepieciešamību pēc kompleksiem risinājumiem.

Tas pateikts likumā.

Vietējā pašvaldība teritorijas izmantošanai un attīstībai nosaka konkrētus detālplānojuma uzdevumus un prasības, detalizēti paredz teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus un izstrādā nosacījumus, kas nodrošina optimālu teritorijas attīstību, ietverot teritorijas kompleksu apbūvi ar atbilstošu infrastruktūras un inženiertīklu nodrošinājumu, plānoto zemes vienību dalījumu.

Nekustamā īpašuma lietošanas mērķu klasifikācijas un nekustamā īpašuma lietošanas mērķu noteikšanas un maiņas kārtības noteikumos (Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 496) ir veikti grozījumi, kas neapbūvētas apbūves zemes iedalījumu papildina ar jaunu kritēriju – neapbūvēta apbūvei paredzēta zeme. To noteiks, ja vietējās pašvaldības teritorijas plānojums paredz apbūvi, bet apbūves īstenošanai nepieciešams detālplānojums, lokālplānojums vai zemes ierīcības projekts, kā arī infrastruktūras izbūve.

Daļa izmaiņu noteikumos stājas spēkā 21. februārī, daļa – 2021. gadā. Noteikumu grozījumu anotācijā norādīts, ka vienlaikus ar jaunā kritērija izveidi precizēts skaidrojums abiem pārējiem neapbūvētas apbūves zemes kritērijiem. Precizēts, ka neapbūvēta apgūta apbūves zeme ir zeme, kura pēc apbūves parametriem atbilst apbūves noteikumos noteiktajām apbūves prasībām un ir izbūvēta infrastruktūra – piebraucamais ceļš – un elektrības pieslēguma iespēja bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves, savukārt neapbūvēta neapgūta apbūves zeme ir zeme, kurai ir izstrādāts detalizēts plānojums, vai zemes vienība, kas atbilst apbūves noteikumos noteiktajām apbūves prasībām gadījumā, ja detalizēts plānojums nav nepieciešams, bet zemes vienībai nav pieejama infrastruktūra – piebraucamais ceļš vai elektrības pieslēguma iespējas bez papildu elektrolīnijas vai transformatora apakšstacijas izbūves.

Ir vēl arī citi normatīvie akti, kas nosaka pašvaldības rīcības robežas. Tajā skaitā MK noteikumu Nr. 628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 41. punkts noteic, ka detālplānojumu neizstrādā, ja teritorijai ir izstrādāts lokālplānojums, kurā pietiekami detalizētā pakāpē noteikti teritorijas izmantošanas veidi, to aprobežojumi, kā arī sniegti transporta infrastruktūras kompleksi risinājumi.

Jums ir tiesības vērsties pašvaldībā ar iesniegumu, lai saņemtu pamatotu atbildi, kāpēc nav iespējama savrupa rīcība pašvaldības teritorijā. Jo arī pašvaldība nevar rīkoties patvaļīgi kāda viena iedzīvotāja interesēs. Jau minētā Teritorijas attīstības plānošanas likuma mērķis ir panākt, ka teritorijas attīstība tiek plānota tā, lai varētu paaugstināt dzīves vides kvalitāti, ilgtspējīgi, efektīvi un racionāli izmantot teritoriju un citus resursus, kā arī mērķtiecīgi un līdzsvaroti attīstīt ekonomiku.