Likums “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” nosaka personu kategorijas, kas ir tiesīgas pretendēt uz palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

Likumā ir noteikts, kādos gadījumos palīdzība sniedzama neatliekami (ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora aktā, stihiskā nelaimē, avārijā) u. c. gadījumos.

Vēl ir vairākas situācijas (14. pants), kurās personas (galvenokārt maznodrošinātās) ar dzīvojamo telpu nodrošināmas pirmām kārtām:

1) personas, kurām saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” sniedzama palīdzība gadījumos, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas un ja tās ir:

a) maznodrošinātas personas, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir personas ar invaliditāti;

b) maznodrošinātas personas, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, aizgādnībā esoša persona, maznodrošināta pensijas vecumu sasniegusi persona vai maznodrošināta persona, kura ir persona ar invaliditāti;

c) pašvaldības teritorijā dzīvojošas citas personas, kuras pieder pie tās pašvaldības domes noteiktās personu kategorijas, kurām pašvaldība sniedz palīdzību, ja tās tiek izliktas no īrētās dzīvojamās telpas.

Likumā nav paredzēta kāda īpaša kārtība vai atsevišķa dzīvokļu rinda daudzbērnu ģimenēm. 

Pašvaldība papildus likumā noteiktajam saistošajos noteikumos var paredzēt personu kategorijas, kuras ar dzīvojamo platību nodrošināmas vispārējā kārtā. Detalizēti tas ir noteikts Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par reģistrācijas un palīdzības sniegšanas kārtību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.

Tātad dzīvokļa rindā ģimeni var uzņemt tikai likumā noteiktajā kārtībā. Taču tā nav vienīgā iespējamā palīdzība. Ja ģimene ir trūcīga vai maznodrošināta, pašvaldības sociālajā dienestā var uzzināt, kā saņemt  materiālo atbalstu – dzīvokļa pabalstu. Tas ir iespējams arī tad, ja dzīvoklis tiek īrēts.