Tiešā veidā krimināllietas nav saistītas ar aizgādību. Likumā ir paredzēti apstākļi, kādos gadījumos vecākam no sākuma var apturēt aizgādību un pēc tiesas sprieduma arī atņemt (tiesas sprieduma atsevišķā civillietā. Vecāka aizgādības tiesību pārtraukšanas pamats ir noteikts Civillikuma 203. pantā, bet pēc tam aizgādnība ir jāatjauno vai jālemj par tās atņemšanu. Aizgādības tiesību atņemšanas pamats noteikts gan 203. pantā, gan Civillikuma 200. pantā, bet aizgādnības tiesību atņemšanas pamatā jābūt bērna interesēm.

Nevaru spriest un nekādā veidā komentēt bērnu tēva izdarīto nodarījumu, tomēr jānorāda, ka ne vienmēr tieši pats noziedzīga nodarījuma izdarīšanas fakts ir tas, kurš varētu novest pie aizgādības atņemšanas, ne visi noziedzīgie nodarījumi automātiski norāda uz to, ka tēva rīcība nav savienojama ar turpmāku bērna aizgādību. Piemēram, visticamāk, nevarētu saskatīt iemeslu gādīgam tēvam atņemt aizgādības tiesības par izdarītu ekonomisko noziegumu, bet saprātīgos apstākļos nav iedomājams, ka persona, kura pastrādājusi nežēlīgu noziegumu pret mazgadīgo, varētu turpināt būt aizgādnis, jo tas varētu radīt pamatotas aizdomas par vecāka vardarbību pret bērnu.

Šķiršanās lietā tiesa var nodibināt viena vecāka atsevišķu aizgādību arī neatkarīgi no obligātas aizgādības tiesību atņemšanas kritēriju iestāšanās, ja tas ir bērna interesēs (Civillikuma 178. pants). Neatkarīgi no tā, vai bērnu tēvs ierodas tiesas sēdēs vai izvairās no tām. Tomēr, ja tas ir bērna interesēs, tiesa var noteikt arī zināmas saskarsmes tiesības tēvam, pret kurām Jūs nevarēsiet iebilst.

Ņemot vērā, ka tiesas spriedums šajā lietā ir svarīgs, rekomendēju strīdā iesaistīt kvalificētus speciālistus, nevis aizstāvēt savas tiesības atbilstoši savām vai savu tuvinieku spējām.