E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 30857
Lasīšanai: 6 minūtes
TĒMA: Tieslietas
1
2
1
2

Par uzturlīdzekļu apmēru un bērna izceļošanu no valsts

J
jautā:
02. novembrī, 2023
Kristine

No vīra šķīros 26.10.2015., ar notariālu vienošanos par uzturlīdzekļiem 70 eiro mēnesī (notāre brīdināja, ka es kā māte varu pieprasīt pilnus uzturlīdzekļus), nebija nekādu pretenziju. Šobrīd nepilnus trīs gadus maksā pilnus valsts minimālos uzturlīdzekļus, draudot ar tiesu darbiem, jo, kā mutiski vienojāmies, reizi pāris mēnešu laikā ir nopircis bērnam vajadzīgo. Pārējo gādāju pati. Vai varu pieprasīt uzturlīdzekļu starpību, kā notāre norādīja? Jaunā dzīvesbiedre kontrolē visu, un nekas lieks netiek ne maksāts, ne pirkts. Pagājuši vairāki gadi, bērnam jau ir 12 gadi, un es ar savu dzīvesbiedru, ar kuru man ir kopīgi divi bērni, un vecāko meitu plānojam pārcelties uz ārzemēm. Kādiem dokumentiem jābūt, lai ar vecāko meitu, kas ir no pirmā vīra, izceļotu (man un bērnam ir precētā vīra (tēva) uzvārds)? Kas jādara, lai iegūtu kādas atļaujas no otra vecāka (ņemot vērā, ka meita atsakās doties pie tēva jaunās sievas dēļ). Pēdējo 2–3 gadu laikā meitai ar tēvu bijušas apmēram 10 tikšanās reizes, pēdējā gada laikā trīs reizes, kas beigušās ar jaunlaulātās naidu pret bērnu. Vēlamies pārcelties pie maniem vecākiem Vācijā, bet savu meitu gribu ņemt līdzi, nevis atstāt. Jo tēvs ir spējīgs, spīta pēc grib ieriebt man un neļaut izceļot uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas (apzinās, ka bez meitas es nekur nedošos). Pēdējo divu gadu laikā vasaras brīvlaikā viņai ir atļāvis izceļot uz brīvdienu laiku pie maniem vecākiem. Cik grūti ir iegūt tiesības man kā mātei spriest, kurā valstī bērns dzīvos?

A
atbild:
04. decembrī, 2023
Olga Lauva
juriste

Jautājumā par uzturlīdzekļiem Civillikuma 179. pants nosaka vecāku – mātes un tēva – pienākumu samērā ar savām spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Šis pienākums nebeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem. Pienākums gādāt par savu bērnu saglabājas arī tad, ja vecāku dzīves ceļi ir šķīrušies un ir izveidojušās jaunas ģimenes.

Katram no vecākiem ir absolūts pienākums darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu savam bērnam vismaz minimālo uzturlīdzekļu apmēru, ko nosaka Ministru kabinets (Civillikuma 179. panta piektā daļa).

Uzturlīdzekļu aprēķināšanas kārtība ir noteikta Ministru kabineta noteikumos Nr. 37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, ņemot vērā valstī noteikto minimālo darba algu un bērna vecumu.

Katra vecāka pienākums ir nodrošināt saviem bērniem ikmēneša minimālos uzturlīdzekļus šādā apmērā, un 2023. gadā tas ir šāds:

  • katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 155 eiro mēnesī;
  • katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas jeb 186 eiro mēnesī.

Tātad šī summa ir atskaites punkts, kas vecākiem ir jāņem vērā, savstarpēji vienojoties par uzturlīdzekļiem bērnam.

Ja vecāki nevar vienoties par uzturlīdzekļu apmēru, tad vecāks var sniegt prasību tiesā par uzturlīdzekļu piedziņu minimālajā apmērā. Vairāk informācijas iespējams meklēt šeit.

Tiesa pēc prasītāja lūguma nekavējoties pieņem lēmumu par to, kādā apmērā atbildētājam pagaidām, līdz strīda izšķiršanai, jāsedz bērna uzturēšanas izdevumi. Bērna pagaidu uzturlīdzekļu apmērs nevar būt mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmēru.

Par bērna izceļošanu no valsts ir jāpaskaidro: ja vecāki rakstiski ir vienojušies vai arī tiesa ir lēmusi nodibināt viena vecāka (šajā gadījumā mātes) atsevišķu aizgādību, tad par bērna dzīvē būtiskiem jautājumiem ir tiesības lemt vienam vecākam, nejautājot otra vecāka viedokli, piemēram, jautājumos par izglītību, veselības jautājumiem, dzīvesvietas maiņu u. tml.

Ja vecāki nav rakstiski vienojušies par to, ka vienam no vecākiem ir atsevišķa aizgādība pār bērniem, tad šim vecākam nav tiesību bez otra vecāka piekrišanas mainīt bērna dzīvesvietas valsti. Tikai tad, ja vecāki ir noteikti vienojušies par to, ka viens no vecākiem drīkst ar bērniem pārcelties uz dzīvi ārzemēs, bērnus drīkst izvest no valsts.

Ja vecāki nevar vienoties par bērnu pārcelšanos uz dzīvi ārzemēs, tad tam vecākam, kurš vēlas ar bērniem pārcelties uz dzīvi ārzemēs, jāiesniedz tiesā prasības pieteikums vai nu par atsevišķas aizgādības noteikšanu pār bērnu, vai arī par bērnu dzīvesvietas noteikšanu pie mātes, atļaujot bērniem dzīvot kopā ar māti ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas