Vēl šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 149.⁴ panta sestā daļa par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa vadītājam paredz naudas sodu no 280 līdz 430 eiro. Savukārt atbilstoši 149.⁴ panta septītajai daļai atkārtoti gada laikā par šādu transportlīdzekļa vadīšanu transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 5 līdz 15 diennaktīm un uzliek naudas sodu 570 eiro apmērā.

Taču LAPK desmitajā “a” nodaļā Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē ir iestrādāta atruna, proti, šajā nodaļā noteiktos administratīvos sodus nepiemēro velosipēda un mopēda vadītājam, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā sankcijā velosipēda un mopēda vadītāja atbildība ir īpaši paredzēta (149.³ pants).

Tā kā LAPK 149.⁴ panta sestajā un septītajā daļā mopēda un velosipēda vadītājiem atbildība īpaši nav paredzēta un šā panta daļas ir ietvertas minētajā nodaļā, par braukšanu ar mopēdu, ja ir atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, piemēro LAPK 149.²¹ pantu “Velosipēdu un mopēdu vadītājiem noteikto papildu prasību pārkāpšana”, kurā par to noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, paredzēta brīdinājuma izteikšana vai naudas sods no 7 līdz 30 eiro.

LAPK desmitajā “a” nodaļā atbildība mopēda un velosipēda vadītājiem ir īpaši paredzēta 149.¹⁵ pantā par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, taču arī tā nav tik barga kā pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem.

Piemēram, par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, velosipēda un mopēda vadītājam paredzēts naudas sods 40 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam: 430–640 eiro apmērā un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz vienu gadu.

Tas nozīmē, ka līdz 2020. gada 1. jūlijam, braucot ar mopēdu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, Jums tiks piemērots brīdinājums vai naudas sods no 7 līdz 30 eiro. Sīkāk par to, kāds sods paredzēts par braukšanu ar mopēdu bez tiesībām, var lasīt LV portāla publikācijā.

Vēršam Jūsu uzmanību, ka 2020. gada 1. jūlijā LAPK zaudēs spēku un tā vietās stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums (AAL).

Proti, vēl šobrīd LAPK ir noteikts viss regulējums administratīvo pārkāpumu jomā. Savukārt AAL turpmāk būs noteikti administratīvās atbildības vispārīgie noteikumi, administratīvā pārkāpuma jēdziens, administratīvo sodu veidi un to piemērošanas noteikumi, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norise iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpilde, kā arī starptautiskā sadarbība administratīvo pārkāpumu procesā.

Administratīvos pārkāpumus, par tiem piemērojamos sodus un amatpersonu kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā iestādē, ievērojot AAL paredzētos administratīvās atbildības pamatnoteikumus, turpmāk noteiks attiecīgo nozari regulējošie likumi vai pašvaldību saistošie noteikumi.

Piemēram atbildība par pārkāpumiem ceļu satiksmē turpmāk tiks noteikta Ceļu satiksmes likumā (CSL). CSL nākotnes redakcijas IX nodaļas “Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā” 50. pants noteiks, ka šajā nodaļā noteiktos administratīvos sodus turpmāk nepiemēros tikai velosipēda vadītājam, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā sankcijā velosipēda vadītāja atbildība ir īpaši paredzēta.

Tas nozīmē, ka pēc AAL stāšanās spēkā atbilstoši CSL 51. panta sestās daļas 1. punktam par transportlīdzekļa vadīšanu (turpmāk arī mopēda), ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), tiks piemērots naudas sods transportlīdzekļa vadītājam no 56 līdz 114 naudas soda vienībām (no 280 līdz 570 eiro).

Tāpat varam norādīt, ka AAL vairs nereglamentēs administratīvo pārkāpumu dau­dzē­jādības veidus – administratīvo pārkāpumu atkārtotību un kopību. Proti, AAL 22. pants paredz – ja viena persona izdarījusi divus vai vairākus administratīvos pārkāpumus, administratīvo sodu piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi.

Kā skaidro LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras docents Edvīns Danovskis, “faktu, ka administratīvās sodāmības laikā ir izdarīts tāds pats vai līdzīgs pārkāpums, turpmāk ir iespējams (bet nav nepieciešams) ņemt vērā, nosakot sodu”. Proti, ja persona administratīvās sodāmības laikā ir izdarījusi tādu pašu vai līdzīgu pārkāpumu, tad ir iespējams secināt, ka iepriekš piemērotais sods nav sasniedzis soda mērķi – pārkāpumu prevenciju attiecībā uz sodīto personu. E. Danovskis skaidro: šādā gadījumā, nosakot sodu par vēlāk izdarīto pārkāpumu, iestāde var ņemt vērā – jaunā pārkāpuma raksturs liecina, ka jāpiemēro bargāks administratīvais sods [Danovskis E. Administratīvās atbildības likuma pamatnoteikumu svarīgākās nostādnes. Jurista Vārds, 17.12.2019., Nr. 50/51/52 (1108/1109/1110), 25.–29. lpp.].

Vairāk par AAL un izmaiņām administratīvo pārkāpumu jomā varat lasīt LV portālā.