Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pašlaik personai nevar iestāties kriminālatbildība par mopēda vadīšanu bez tiesībām vai alkohola reibumā.
FOTO: Edijs Pālens, LETA
Ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas, persona ceļu satiksmē var piedalīties tikai ar velosipēdu, proti, arī ar mopēdu braukt nedrīkst. LV portāls skaidro, kāds sods šobrīd paredzēts mopēda vadītājam, ja viņš neievēro paredzēto aizliegumu.
E-konsultācijās nereti saņemam lūgumus skaidrot, kas personai draud, ja tā vada mopēdu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām. Jānorāda, ka par braukšanu ar mopēdu (arī velosipēdu) bez tiesībām pagaidām paredzēts tikai administratīvais sods.
Apjukumu var radīt tas, ka, braucot bez tiesībām ar citiem transportlīdzekļiem, sods ir bargāks un paredzēts gan Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (LAPK), gan noteiktos gadījumos Krimināllikumā (KL), piemēram, ja transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas un vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē.
LAPK 309. pants nosaka kārtību, kādā izpildāms lēmums par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu:
LV portāla publikācijā varat uzzināt, par kādiem pārkāpumiem atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības.
Ceļu satiksmes likuma (CSL) 1. pantā dots skaidrojums jēdzienam, kas ir transportlīdzeklis, proti, tā ir ierīce, kas pēc savas konstrukcijas paredzēta braukšanai pa ceļiem ar motora palīdzību vai bez motora. Šajā jēdzienā plašākā izpratnē iekļauti arī mehāniskie transportlīdzekļi, motocikli, mopēdi, velosipēdi u. tml.
Tādējādi, ja transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas, persona ceļu satiksmē var piedalīties tikai ar velosipēdu, taču tikai tad, ja personai ir atsevišķa velosipēda vadītāja apliecība.
LAPK 149.4 panta sestā daļa par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļu vadīšanas tiesību (transportlīdzekļu vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas), transportlīdzekļa vadītājam paredz naudas sodu no 280 līdz 430 eiro. Savukārt atbilstoši 149.4 panta septītajai daļai atkārtoti gada laikā par šādu transportlīdzekļa vadīšanu transportlīdzekļa vadītājam piemēro administratīvo arestu no 5 līdz 15 diennaktīm un uzliek naudas sodu 570 eiro apmērā.
Taču LAPK desmitajā “a” nodaļā Administratīvie pārkāpumi ceļu satiksmē ir iestrādāta atruna, proti, šajā nodaļā noteiktos administratīvos sodus nepiemēro velosipēda un mopēda vadītājam, izņemot gadījumus, kad attiecīgajā sankcijā velosipēda un mopēda vadītāja atbildība ir īpaši paredzēta (149.3 pants).
Tā kā LAPK 149.4 panta sestajā un septītajā daļā mopēda un velosipēda vadītājiem atbildība īpaši nav paredzēta un šā panta daļas ir ietvertas minētajā nodaļā, par braukšanu ar mopēdu, ja ir atņemtas transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, piemēro LAPK 149.21 pantu “Velosipēdu un mopēdu vadītājiem noteikto papildu prasību pārkāpšana”, kurā par to noteikumu pārkāpšanu, kas nosaka papildu prasības velosipēdu un mopēdu vadītājiem, paredzēta brīdinājuma izteikšana vai naudas sods no 7 līdz 30 eiro.
LAPK desmitajā “a” nodaļā atbildība mopēda un velosipēda vadītājiem ir īpaši paredzēta 149.15 pantā par transportlīdzekļu vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē, taču arī tā nav tik barga kā pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem.
Piemērs
Par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles, bet nepārsniedz 1,0 promili, velosipēda un mopēda vadītājam paredzēts naudas sods 40 eiro apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam: 430–640 eiro apmērā un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšana uz vienu gadu.
Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Iveta Kancēna SM un CSDD vārdā informē, ka abas minētās iestādes LAPK reformas laikā šobrīd strādā pie apjomīgiem grozījumiem CSL, kas ievērojami mainīs situāciju attiecībā uz atbildību par pārkāpumiem ceļu satiksmē mopēdu vadītājiem. Plānots, ka mopēdus un to vadītājus vairs nenodalīs atsevišķi, bet pielīdzinās citiem vadītājiem un to mehāniskajiem transportlīdzekļiem.
LV portāls atgādina, ka 2020. gada 1. janvārī stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, savukārt LAPK zaudēs spēku.
“Jau šobrīd, neskatoties uz mazāku naudas sodu, saskaņā ar Ministru kabineta (MK) noteikumiem Nr. 551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” arī mopēdu vadītājiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiek reģistrēti pārkāpumu uzskaites punkti, ja par attiecīgo pārkāpumu tādi ir paredzēti,” skaidro SM un CSDD. Minēto noteikumu 2. punkts kopš 2009. gada paredz, ka uzskaites punktus nepiešķir tikai velosipēdu vadītājiem, līdz tam tos nepiešķīra arī mopēdu vadītājiem.
Vienlaikus SM un CSDD vērš uzmanību, ka administratīvā soda mērķis primāri ir vērsts uz likumpārkāpēju motivēšanu neizdarīt jaunus pārkāpumus: “Naudas soda apmēru nevar vērtēt tikai naudas izteiksmē un salīdzināt ar citiem naudas sodiem par citiem pārkāpumiem ceļu satiksmē, kā arī ar pārkāpumiem, kas izdarīti ar cita veida transportlīdzekļiem, vai ar pārkāpumiem ceļu satiksmē, kuros iespējamas atšķirīgas faktiskās sekas.” Tāpat minēto iestāžu skatījumā naudas soda apmēru mopēdu vadītājiem par pārkāpumiem ceļu satiksmē nevar vērtēt nošķirti no datiem par sodīto mopēdu vadītāju skaitu, piemērotā naudas soda kopējo apjomu, kā arī atkārtoti izdarīto pārkāpumu skaitu.
LAPK 22. pantā paredzēts, ka “administratīvais sods ir atbildības līdzeklis un tiek piemērots, lai personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, audzinātu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, kā arī lai tiklab tiesību pārkāpējs, kā citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus”.
Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināta advokāta palīgs Armands Smans norāda, ka par braukšanu bez tiesībām kriminālatbildība ir paredzēta KL 262. panta pirmajā daļā, taču tā iestājas, ja tiek konstatēti šādi nosacījumi:
“Respektīvi, kriminālatbildība par braukšanu bez tiesībām iestājas tikai tad, ja persona atrodas kādu vielu ietekmē,” skaidro A. Smans.
Vienlaikus KL 261. pants paredz, ka ar transportlīdzekļiem, kas norādīti KL 260., 262.–265. un 284. pantā, jāsaprot visu veidu automobiļi, traktori un citas pašgājējas mašīnas, tramvaji, trolejbusi, motocikli un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas pārvietojas ar savu enerģijas avotu, izņemot transportlīdzekļus ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem. Cits transports nav uzskatāms par transportlīdzekli minēto KL pantu izpratnē.
Saskaņā ar CSL mopēds ir divriteņu vai trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai kura maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW (elektromotoriem vai cita veida iekšdedzes tipa motoriem) un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums pārsniedz 25 kilometrus stundā, bet nepārsniedz 45 kilometrus stundā, kā arī četrriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura pašmasa nepārsniedz 350 kilogramus (neskaitot akumulatoru masu elektrotransportlīdzekļiem), motora darba tilpums nepārsniedz 50 kubikcentimetrus (dzirksteļaizdedzes tipa motoriem) vai kura maksimālā jauda nepārsniedz 4 kW (elektromotoriem vai cita veida iekšdedzes tipa motoriem) un konstrukcijā paredzētais maksimālais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā.
Kā skaidro SM, iekšdedzes tipa motoram var būt vairāki veidi:
Šeit domāti mopēdi, kas aprīkoti ar motoriem līdz 50 kubikcentimetriem un ir ar benzīna motoriem, vienlaikus tie var būt aprīkoti ar cita veida motoru, kura jauda nepārsniedz 4 kW, turpina SM. Savukārt tas nozīmē, ka šobrīd personai kriminālatbildība par minētajiem KL pantiem, piemēram, par braukšanu ar mopēdu ar atņemtām tiesībām alkohola reibumā, nemaz nevar iestāties.
Vienlaikus KL 312. panta otrā daļa par izvairīšanos no tiesību ierobežošanas soda izciešanas paredz sodu – brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu. Taču atbildība pēc KL 312. panta otrās daļas iestājas tikai tad, ja personai iepriekš kriminālprocesā bija piemērots papildsods – tiesību ierobežošana (KL 44. pants) – un persona izvairās no šī papildsoda izciešanas.
Šajā gadījumā nav izšķirīgas nozīmes tam, vai persona izvairās no papildsoda izciešanas, braucot ar mopēdu vai ar kādu citu transportlīdzekli. Taču KL 312. panta otrā daļa neattiecas uz gadījumu, kad personai tiesības tika atņemtas administratīvā pārkāpuma lietā (respektīvi, uz gadījumu, kad personai netika piemērots papildsods krimināltiesību izpratnē), skaidro A. Smans.
Drošas braukšanas skolas teorijas pasniedzējs Māris Riekstiņš norāda, ka likumdevējs Latvijā kā mazāk aizsargātos satiksmes dalībniekus ir definējis gājējus un velosipēdistus, taču starptautiski, kā arī Latvijas Republikas Ceļu satiksmes drošības plānā 2017.–2020. gadam, tostarp arī rīcības plānos, pie mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem pieskaita arī mopēda un motocikla vadītājus (mototransporta vadītāji).
Ja tēma par motocikla vadītāju drošību un aizsardzību tiek aktualizēta, piemēram, domājot par tehniskiem motocikla risinājumiem (aizsarglīdzekļi kritiena laikā), motociklista ekipējumu, ceļa infrastruktūru, kā arī ceļa tehnisko aprīkojumu (aizsargbarjeras, to augstums no zemes) u. tml., tad par mopēda vadītājiem būtiski netiek domāts, jo tas, pēc izgatavotāja tehniskajiem datiem, nebrauc ātrāk kā 45 km/h, skaidro M. Riekstiņš. Viņš turpina: relatīvi tas ir niecīgs ātrums, bet, ja pacenšas, tādu spēj attīstīt un sasniegt arī velosipēdisti.
Drošas braukšanas skolas teorijas pasniedzējs uzskata, ka izmaiņas LAPK bija izdarāmas jau brīdī, kad CSL mopēdu atzina par mehānisko transportlīdzekli, taču visus projektus, kurus savulaik ierosināja Iekšlietu ministrija, neatbalstīja Tieslietu ministrija (saistībā ar kriminalizācijas un dekriminalizācijas aspektiem). “Subjektīvi – izmaiņas soda politikas kontekstā (soda bargums) noteikti ir nepieciešamas, jo praksē zināms, ka mopēds (tehniski no izgatavotāja vai pēc tehniskas uzlabošanas) spēj attīstīt daudz lielāku ātrumu nekā 45 km/h,” norāda M. Riekstiņš. Viņaprāt, tas ir dīvaini, ka KL jau izsenis par mehāniskajiem transportlīdzekļiem neatzīst transportlīdzekļus, kuru darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentimetriem, jo tādējādi mopēdu vadītājiem kriminālatbildība, piemēram, par braukšanu reibumā bez tiesībām neiestājas.
