E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19091
Lasīšanai: 6 minūtes
1
1

Ceļu satiksme dzīvojamā zonā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
11. janvārī, 2020
Ieva

Sveiki! Dzīvoju Rīgā, Indrānu ielā, visas ielas garumā ir uzstādīta zīme “Dzīvojamā zona”, salīdzinoši nesen ielas vidū pirms pēdējā krustojuma ir uzstādīta zīme, kura aizliedz novietot auto kreisajā pusē. Ceļa beigās ir strupceļš (robežojas ar Lielo kapu teritoriju, kurā nav iespējas iebraukt ar transportlīdzekli un ir veci barjerstabi), kurš gan nav norādīts ar attiecīgajām ceļa zīmēm. Dzīvoju šajā ielā jau gandrīz 10 gadus, un līdz šim nav bijušas problēmas ar auto novietošanu ceļa beigās (tur var novietot aptuveni 4 transportlīdzekļus. Problēmas sākušās kopš brīža, kad nevienam nezināmu iemeslu dēļ tika uzstādīta aizlieguma stāvēt ceļa kreisajā pusē. Šo gadu laikā pastāvīgi ielas beigās, kur ir paplašinājums, auto tika novietoti arī kreisajā pusē (apmēram 2 vai 3 mašīnas), kā arī pie koka, kurš atrodas šī paplašinājuma vidū. Saprotams, ka varbūt zīme uzstādīta tādēļ, ka kreisajā pusē novietotie auto nereti ir traucējuši kaimiņu izbraukšanu no pagalma: par to arī it kā sūdzību nebūtu, lai gan iespējamais risinājums varētu bijis būt arī apmales un/vai pretim vārtiem esošās vietas iezīmēšana ar dzelteno krāsu, kas liecina, ka auto novietot tur nedrīkst. Zīmes uzstādīšanas dēļ vietējie iedzīvotāji ir samierinājušies, ka šīs aptuveni 3 auto vietas ir zaudētas (kas šim rajonam ir ļoti daudz), jo atbilstoši likumam auto tur novietot nav atļauts, un neviens par to nestrīdas, bet visas šīs zīmes uzstādīšanas sakarā ir izveidojusies situācija, ka kāds pastāvīgi sauc pašvaldības policiju, kura uzliek sodu ne tikai ceļa kreisajā pusē stāvošajiem auto, bet arī tiem, kas nevienam netraucēti tur savu auto ceļa paplašinājumā un strupceļā, kā ar pie iepriekš minētā koka. Pašvaldības policijas skaidrojums: tā esot 2. rinda ceļa kreisajai pusei, tad ir bijuši arī citi panti: par nepareizu auto novietojumu pret iedomātu ceļa apmali utt. (tātad tas arī ir mulsinoši, ka katru reizi ir citi pārkāpuma panti par vienu un to pašu mašīnas atrašanās vietu). Vai ir iespējams kaut ko darīt, lai šis murgs beigtos un pastāvīgi neapmierinātajam x kaimiņam nebūtu pamatojums policijas izsaukumam? Vai varētu būt, ka paplašinājuma sākumā jāliek atceļošā ceļa zīme? Vai ceļazīme, ka auto var novietot attiecīgo namu iedzīvotāji, kas tur dzīvo? Kur jāvēršas ar pieprasījumu šādai ceļa zīmei, un kādas darbības ir jāveic? Jāvāc vietējo mājas iedzīvotāju paraksti utt.? P. S. Pašā sākumā minēju, ka tā ir dzīvojamā zona, un atradu CSN par noteikumiem dzīvojamās zonās. 155. punktā minēts: ja nav norādītas speciālas stāvvietas vai šīs vietas ir aizņemtas, drīkst novietot auto tur, kur tas netraucē citiem satiksmes dalībniekiem. Un izsaukuma gadījumā jāizvērtē, vai tiešām ir apgrūtināta citu satiksmes dalībnieku kustība vai vienkārši tas rada kādam diskomfortu, un, ja ir otrais variants, tad tas nav pamatojums soda uzlikšanai. Ņemot vērā šos faktus, vēlos noskaidrot, kāds ir turpmākais risinājums šī farsa izbeigšanai. Paldies!

A
atbild:
17. janvārī, 2020

Kā Jūs to pamatoti norādījāt savā jautājumā, ceļu satiksmes organizāciju dzīvojamā zonā reglamentē Ministru kabineta 2015. gada 2. jūnija noteikumu Nr. 279 “Ceļu satiksmes noteikumi” 141. punkts. Tas noteic, ka transportlīdzekļu stāvēšana dzīvojamās zonās atļauta tikai speciāli paredzētās stāvvietās. Ja tādu stāvvietu nav vai ja tās ir aizņemtas, transport­līdzekļu stāvēšana atļauta tikai vietās, kur tas netraucē gājēju pārvietošanos vai citu transportlīdzekļu braukšanu. Savukārt, ja dzīvojamās zonas teritorijā ir uzstādīta ceļa zīme, kura nosaka stāvēšanas aizliegumu, tad minētā prasība (stāvēšanas aizliegums) ir spēkā attiecīgās ceļa zīmes darbības zonā.

Kā Jūs to norādāt jautājumā, par transportlīdzekļu stāvēšanas pārkāpumiem (novietošanas pārkāpums) vairakkārt ir izsaukta pašvaldības policija, kura par minētiem pārkāpumiem sastādīja administratīvo pārkāpumu protokolu.

Ja personas, kuras tika sauktas pie administratīvās atbildības, uzskatīja, ka minētie lēmumi ir nepamatoti, viņām bija iespēja tos pārsūdzēt Administratīvā procesa likuma paredzētajā kārtībā.

Ja dzīvojamās mājas īpašnieki (dzīvokļu īpašnieki) vēlas mainīt kopīpašuma lietošanas kārtību piemājas teritorijā (ja tas ir attiecīgā īpašuma (mājas) funkcionāli nepieciešamais piesaistītais zemesgabals), tad par šādu lēmumu ir sasaucama dzīvojamās mājas īpašnieku (dzīvokļu īpašnieku) kopsapulce un jāpieņem attiecīgs lēmums.

Lēmums par kopīpašuma lietošanas kārtības maiņu (noteikšanu) dzīvokļu īpašnieku starpā (Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 2. daļas 2. punkts) pieņemams dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

Lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem (Dzīvokļa īpašuma likuma 7.1 punkts).

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 60 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas